To, ka interese par šādu, pašu veidotu finanšu instrumentu ir, apliecināja visai daudzie valcēnieši, kas bija ieradušies uz pirmo sapulci. Klātesošie lielākoties savu vēlmi iesaistītie krājaizdevu sabiedrībā pamato ar to, ka bankas prasa vai nu nesamērīgi lielu nodrošinājumu vai arī jāmaksā neadekvāti lieli procenti.
Lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže uzskata, ka tikt pie kredīta, ja nav vērā ņemamas ķīlas, ir tikpat kā neiespējami.
Bet situāciju, kad būtu nepieciešams kredīts, dzīvē jau mēdz būt ļoti daudz un dažādas.
Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis vērtē, ka galvenais pluss jau ir tas, ka šo biedrību veido paši novada cilvēki, kas lielākoties jau viens otru pazīst, tāpēc nevajadzētu būt bažām, ja aizdevumu kāds centīsies iegūt negodīgi.
Lai kļūtu par Krājaizdevu sabiedrības biedru, nepieciešams iegādāties vismaz vienu paju piecu eiro vērtībā un tikpat liela summa ir vienreizēja iestāšanās nauda.
Uzņēmēja Māra Bondare – Petersena, kas arī iesaistījusies jaunās krājaizdevu sabiedrības veidošanā, atzīst, ka tā redz iespēju palīdzēt savam novadam.
Arī valcēnietis Aivars Ikšelis, kurš stāsta, ka ir pētījis krājaizdevu sabiedrību darbību un vēsturi arī pirmās brīvvalsts laikā un arī ārzemēs, atzīst, ka galvenais jau ir tas, ka te iesaistās paši vietējie cilvēki.
Valcēniešu ierosme jau nav no jauna izgudrots divritenis, krājaizdevu sabiedrības tagad jau darbojas vairākos novados.
