Dienas ziņas

Zolitūdē sēro un piemin traģēdiju

Dienas ziņas

Aicina rūpēties par sabiedrības saliedētību

Valdība apstiprina nākamā gada budžeta plāna projektu

Valdība apstiprina precizēto nākamā gada budžeta plāna projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valdība sestdien apstiprina precizēto budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Precizēto budžeta plānu Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plānots iesniegt 26. novembrī, informēja Finanšu ministrijā.

Nākamā gada budžetā valdība paredz, ka tās ieņēmumi veidos 33,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izdevumi – 34,6% no IKP, attiecīgi deficītam saglabājoties 1% apjomā.

Savukārt budžeta prioritātes netiks būtiski pārskatītas, pēc budžeta plāna apstiprināšanas teica premjere.

„Galvenie akcenti mums ir likti uz drošību: nacionālo drošību un sociālo drošību. Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības ministrijai un Izglītības ministrijai, Zemkopības ministrijai, lai nebūtu šī bedre, kas varētu izveidoties tiešmaksājumos. Tie ir galvenie posteņi, kas paredzēti,” sacīja Laimdota Straujuma („Vienotība”).

Savukārt Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka budžeta plāns, kuru vēl jāapstiprina Eiropas Savienībai, izstrādāts, balstoties uz salīdzinoši mērenu ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozi.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1% apmērā no  IKP.

Viedoklis par topošo budžetu un tā tapšanas procesu uzlabojies arī vairākiem valdības sarunu partneriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egīls Baldzēns norāda, ka ir radusies cerība par risinājuma atrašanu pedagogu atalgojumu jautājumā: „Nesaku, ka tas jau ir atrisināts un viss jau ir pieņemts, bet principā noskaņojums mainās par labu. Es gribētu noteikti teikt, ka tas ir gan Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības, gan ministres, koalīcijas politiķu pretimnākšana. Noskaņojums mainās, un ar 1.septembri tas varētu tikt atrisināts.”

Nemierā ar vairākiem budžeta priekšlikumiem un tā apstiprināšanas gaitu gan vēl joprojām vairākas uzņēmēju organizācijas. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera iebilst pret budžetā iekļauto ieceri ieviest atbildību uzņēmumu valdes locekļiem par uzņēmumu nodokļu parādiem. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija šo ieceri raksturojusi kā nepietiekami rūpīgi izvērtētu.

Kā skaidro Finanšu ministrijā, Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības.

Savukārt, gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, t.i., iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.

Tā kā Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14.oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts plāns pie nemainīgas politikas scenārija, kas paredzēja, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā būs ļoti ierobežotas iespējas uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi.

Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā.

Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un  pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.

Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka strikti ir jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no IKP.

Plānots, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegt 10.decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti