Valdība otrdien skatīja Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par iecerēto dabasgāzes tirgus reformu, kura, lai veicinātu dabasgāzes tirgus liberalizāciju, paredz no 2016.gada izveidot "Latvijas gāzes" māsas sabiedrību, kura pārraudzītu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūru un vēlāk tai piesaistīt jaunus īpašniekus.
Ekonomikas ministrija dabasgāzes tirgus reformu mērķis ir radīt priekšnosacījumus iespējamajai konkurencei darba tirgū un kuru galvenais elements ir gāzes pārvades sistēmas operatora nodalīšana.
Tika vērtēti trīs iespējamie risinājumi:
- Izveidot "Latvijas gāzes" māsas sabiedrību, kurai piederētu dabasgāzes pārvades aktīvi un kura tos pārvalda neatkarīgi no "Latvijas gāzes".
- Izveidot neatkarīgu, ar "Latvijas gāzi" nesaistītu sistēmas operatoru, bet pārvades sistēmas īpašumtiesības atstāt "Latvijas gāzei".
- Trešais risinājums paredz dabasgāzes pārvades sistēmas aktīvu atpirkšanu vai arī ar "Latvijas gāzi" nesaistīta pircēja atrašanu tiem.
Ekonomikas ministrija savā ziņojumā norādīja, ka par atbalstāmāko risinājumu ilgtermiņā tiek uzskatīta dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izveide, balstoties uz īpašuma tiesību nodalīšanu.
„Mēs skaidri pasakām, ka atbalstām sistēmas operatoru īpašumtiesību nodalīšanu ar 2017.gada 3.aprīli,” valdības sēdē sacīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Tāpat valdības protokollēmumā fiksēts, ka 1.jūnijam jābūt sagatavotai normatīvo dokumentu paketei un iesniegtai valdībā, norādīja premjere.
Šim nolūkam ministrija ierosināja, ka 2016.gadā būtu jāizveido "Latvijas gāzes" māsas uzņēmums un jāapzina investori, kuri varētu kļūt par šī uzņēmuma pircējiem, vai arī jāsāk atsavināšanas process, kura ietvaros valsts maksā taisnīgu atlīdzību "Latvijas gāzes" akcionāriem.
„Līdz ar šodien pieņemto lēmumu Ministru kabinets ir spēris lielu soli tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).
Visai diplomātiski valdībā apstiprināto priekšlikumu jau komentējis viens no LG valdes locekļiem un bijušais padomes loceklis Mario Nullmeiers, kurš nevienu iecerētās reformas priekšlikumiem tieši nekritizēja, un vienīgi aicināja valsti būt piesardzīgai un nodrošināt akcionārus ar taisnīgu kompensāciju:
"Es vēlētos aicināt jūs būt piesardzīgiem, strādājot pie ierosinājumiem, jo saskaņā ar Latvijas Satversmi, veicot aktīvu ekspropriāciju, tai ir jābūt balstītai uz īpašu likumu un taisnīgu kompensāciju."
Tāpat atbalstu valdībā apstiprinātajiem ierosinājumiem pauda arī Nacionālā gāzes termināla biedrības pārstāvis Renārs Miķelsons, kurš norādīja – no 2017.gada aprīļa Krievijas kompānijām vairs nebūtu jākontrolē Latvijas dabasgāzes pārvades infrastruktūra.
"Mēs uzskatām, ka ar 2017.gada 3.aprīli Krievijas gāzes piegādātājiem būtu jāatstāj gāzes infrastruktūras svarīgākie aktīvi, tas ir pārvade un uzglabāšana, un valdībai ir jābūt politiskai gribai veikt šos tirgus iedarbināšanas pasākumus, kas veicinātu konkurenci starp piegādātājiem," sacīja Miķēlsons.
Ekonomikas ministrija arī sola, ka trešo pušu piekļuve pārvades sistēmai un gāzes krātuvei tiks nodrošināta jau ievērojami ātrāk, tiklīdz regulators pabeigs darbu pie attiecīgu noteikumu izstrādes. Komentē ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs:
"Kaut arī dokumentāli trešās puses piekļuve mūsu gāzes infrastruktūrai ir nodrošināta , dokumentāli un likumdošanas līmenī viss ir izdarīts, likums ir spēkā, - bet praksē diemžēl tas nedarbojas pilnvērtīgi un diemžēl praksē ir problēmas. Ja kāds komersants Latvijas teritorijā vēlas iegādāties gāzi no Lietuvas, viņam ar to rodas problēmas. Un noteikti regulatora izstrādātie noteikumi ir pirmais solis, kas varētu šo situāciju labot."
Tiesa, valdība šobrīd vēl nevarēja precīzi raksturot, kā tiks organizēta LG aktīvu atsavināšana vai pārdošana citam īpašniekam, kā arī vēl nespēja prognozēt šīs ieceres iespējamās kopējās izmaksas.
Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka jaunizveidotā pārvades sistēmas operatora akcijas, līdzīgi kā Lietuvā, varētu tikt kotētas fondu biržā, kas ļautu diversificēt operatora akcionāru sastāvu.
"Latvijas gāzes" vadītāji jau iepriekš ir izteikušies pret šīm iecerēm, norādot, ka to liedzot privatizācijas līgums, prognozējot dabasgāzes tarifu sadārdzināšanos un aicinot izvēlēties līdzīgu risinājumu kā Somijā, kur uzņēmums saglabāts kā vienots veselums. Savukārt, pēc vairāku ekspertu domām, kopš sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības sākuma Klaipēdā, Latvijai vairs nav pamata atlikt gāzes tirgus veidošanu
