Valdība nolēma nākamgad palielināt minimālo algu no 360 līdz 370 eiro, tāpat no 75 uz 85 eiro plānots palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, tai pašā laikā apstiprinot arī diferencētā neapliekama minimuma ieviešanu.
Premjere Laimdota Straujuma LTV “Panorāmā” skaidroja, ka precīzāk diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas shēma vēl “tehniski jārēķina”, bet mazām algām tas būs augstāks, bet lielākām algām tas samazināsies.
Finanšu ministrija precizēs diferencēta neapliekama minimuma ieviešanas shēmu atbilstoši valdības lēmumam par tā palielināšanu nākamgad līdz 85 eiro. Tas nozīmē, ka visiem algu saņēmējiem nākamgad būs piemērojams 85 eiro neapliekamais minimums, bet 2017.gadā, sniedzot deklarācijas, mazo algu saņēmējiem būs iespēja saņemt pārmaksu.
Valdība izlēmusi, ka nākamgad tie, kas saņem uz papīra ap 400 eiro mēnesī, pēc gada iesniedzot ienākumu deklarāciju, varēs saņemt līdz 70 eiro lielu nodokļa atmaksu, jo viņu faktiskais ar nodokļiem neapliekamais minumums būs 100 eiro mēnesī, visiem pārējiem 85.
Jo tuvāk alga būs 1000 eiro uz papīra, jo mazāku pārmaksu un papildu neapliekamo minimumu varēs izmantot. 2021 gadā mazās algas saņēmējs atpakaļ varēs saņemt jau 450 eiro, jo viņa mēneša neapliekamais minimums būs 160 eiro. Savukārt virs 1000 eiro saņēmēji maksās nodokļus no katra centa, jo neapliekamais minimums viņiem vairs nepienāksies.
Sociālie partneri diferencēto neapliekamo minimumu
Valdības plāns sākt mazināt ienākumu nevienlīdzību, dažādojot ar nodokļiem neapliekamā minimuma lielumu, izpelnījusies vēsu attieksmi gan no darba devēju, gan ņēmēju puses. Vieni tajā saskata nepareizi mērķētus atbalsta pasākumus, otri saredz grūtības tikt pie pārmaksātās nodokļu naudas.
Darba devēji savukārt uzskata, ka šī atbalsta sistēma nedošot jūtamu labumu maznodrošinātām ģimenēm, jo tās jau izmantojot nepaliekamos minimumus par bērniem kā apgādājamiem
“Ģimenes ar bērniem jau to neizjutīs, tās neiekļaujas šajās shēmā,” norādīja Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Arodbiedrības norāda, ka mazo algu saņēmējiem var būt grūtība piekļūt gan internetam, gan sasniegt Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, lai iesniegtu ikgadējo ienākumu deklarāciju un pretendētu uz nodokļu atmaksu. Vienkāršāk būtu, ja jaunā diferencētā neapliekamā nodokļu minimuma sistēma darbotos tāpat kā līdz šim un cilvēks ik mēnesi saņemtu nedaudz vairāk, nekā tagad ceļot minimumu no 75 līdz 85 eiro mēnesi
“Kā pozitīvu varam minēt neapliekamā minimuma pacelšanu, lielu smagumu tas neienesīs, bet tomēr kaut kas,” norādīja arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers.
Ekonomisti atzīst, ka, lai arī nedaudz, tomēr diferencētais neapliekamais minimums palīdz mazināt ienākumu nevienlīdzību. No jauna atbalsta veida iegūs arī personas bez apgādājamajiem, un to vidū ir arī daudzi cilvēki pirmspensijas vecumā. Viņi dominē starp tiem, kas saņem minimālās algas un spiesti strādāt nereti fiziski smagus darbus tirdzniecībā un rūpniecībā. Viņus nedrīkst pretnostatīt ģimenēm ar bērniem kā tādus, kuri drīzāk nav pelnījuši atbalstu.
Budžetu Saeimā plāno iesniegt laikā
Lielāki līdzekļi valsts drošībai, augstāki nodokļi degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums. To paredz valdības apstiprinātais nākamā gada budžeta projekts.
Starptautiskajiem partneriem dotais solījums par lielāku līdzekļu tērēšanu aizsardzībai, samilzušās problēmas veselības aprūpē un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās valdībai lika domāt, kā nākamajā gadā ātri iegūt trūkstošo naudu.
Pretēji daudzajiem uzņēmēju iebildumiem tagad nolemts atteikties no solītās iedzīvotāju ienākumu likmes mazināšanas.
Tāpat valdība nolēma ieviest tā dēvēto solidaritātes jeb bagātnieku nodokli – nākamgad būs jāmaksā 23.059% darba devēja nodokļa daļa un 10,5% darbinieku daļa arī par algu, kas pārsniedz 4000 eiro.
Pašlaik šādas likmes ir sociālās apdrošināšanas iemaksām, taču tās maksā tikai līdz 4000 eiro lielajām algām un tās ieskaita sociālajā apdrošināšanā, bet no ienākumiem virs 4000 eiro sociālo nodokli nemaksā. Valdība nolēma, ka nodoklis būs jāmaksā no visas algas.
Budžetu valdība plāno iesniegt Saeimā 30.septembrī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pieņemto budžeta projektu raksturo kā nozīmīgu, uzsverot, ka ar to pakāpeniski Latvija sāk pāreju no regresīvas uz progresīvu nodokļu sistēmu, kurā turīgākie iedzīvotāji tiek aplikti ar augstākiem nodokļiem.
Savukārt premjera Laimdota Straujuma norādīja, ka darbu pie nodokļu sistēmas reformām iecerēts turpināt jau nākamgad, un, paredzams, tiks apsvērta iespēja ieviest nodokļus kapitālam.
“Tas ir ceļš kas ir nākamais – kapitāla pieauguma un dividenžu aplikšana tādā pašā līmenī, kā iedzīvotāju ienākumu nodoklis – tas ir jādara. Tas ir nākamā gada solis, kas ir jādara. Tie ir apskatāmi jautājumi. Mēs redzam, kādas ir sociālās vajadzības. Mēs nevaram, neceļot nodokļus, tās apmierināt,” uzsvēra Straujuma.
Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Atbilstoši šā gada jūlija vidus prognozēm valsts konsolidētais 2016.gada budžets (izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai) bija paredzēts 6,369 miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus indikatīvais fiskālās telpas apmērs 2016.gada budžetā ir negatīvs - mīnus 96,8 miljonu eiro apmērā. Problēmu paredzēts risināt ar papildu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu investīciju projektu realizēšanas termiņus, pārplānojot finansējumu uz 2017. un turpmākajiem gadiem, kā arī veicot valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu pārskatīšanu (horizontālu izdevumu samazinājumu 3% apmērā), izņemot prioritārajās nozarēs, kas ietaupītu 16,563 miljonus eiro.
