Taču jau tagad skaidrs - ja Brisele neiejauksies, Vācijas teritorijā strādājošie tālbraucēji no Latvijas kļūs par vienu no vislabāk apmaksātajām profesijām valstī, taču ne uz ilgu laiku, jo autopārvadātāji draud, ka šādā gadījumā sāks zaudēt pozīcijas tirgū.
Kopš šī gada 1.janvāra Vācijā pirmo reizi ieviesa minimālo algu – 8,5 eiro stundā. Pirms tam minimālo atalgojumu noteica arodbiedrību un darba dēvēju vienošanās. Tāpat Vācija noteica, ka šī likme attiecināma arī uz ārvalstu kravas pārvadātāju šoferiem, kad viņi strādā Vācijas teritorijā – atbrauc pēc kravas vai atved kravu uz Vāciju. Sākotnēji normu gribēja attiecināt uz tranzīta pārvadājumiem, taču vēlāk no šīs ieceres atteicās.
Par šo Vācijas prasību trešdien sprieda Eiroparlaments, tiekoties ar transporta jautājumu komisāri Violetu Bulcu. Izskanēja gan Vācijas rīcības kritika, gan arī pretējie viedokļi un aicinājumi noteikt minimālo šoferu algu Eiropas Savienības (ES) mērogā.
Rezultātā komisāre paziņoja, ka nacionālās normas nedrīkst būt pretrunā ar ES normatīvajiem aktiem, taču pagaidām nav skaidrs, vai Vācijas noteikumi atbilst ES normām. Viņa piebilda, ka šīs lietas nianses izvērtēs Eiropas Komisija.
Tikmēr Polijas autopārvadātāji sarīkojuši plašus protestus pret Vācijas lēmumu, bloķējot kravas termināli pie Baltkrievijas robežas un citus ceļus, pieprasot politiķus tikt galā ar problēmu.
Latvijas pārvadātāji pagaidām gaida problēmas risinājumu. Latvijas šoferi bieži vien saņem minimālo algu plus komandējuma naudu, kuras apmēru katrai valstij nosaka valdības noteikumi. Pagaidām nav skaidrs, ko tieši Vācija plāno uzskatīt par minimālo algu un vai šo komandējumu naudu varēs tajā ieskaitīt.
Asociācijas “Latvijas auto” vadītājs Valdis Trēziņš Rus.lsm.lv norādīja, ka pēc asociācijas aptuvenajām aplēsēm, ja mašīna atrodas Vācija vidēji 18 dienas mēnesī, papildus šofera atalgojumam būs nepieciešami 900 eiro mēnesī.
Savukārt uzņēmuma “TZS Group” loģistikas direktora Andreja Terešukova aprēķini liecina, ka, piemēram, automašīna, savācot kravas dažādās pilsētās, var pavadīt Vācijā pat piecas sešas dienas nedēļā, un viena reisa papildu izmaksas var būt 460 eiro nedēļā, neskaitot nodokļus. Mēnesī tie varētu būt 2200 eiro.
“Līdz šim ir daudz darīts, lai stiprinātu Eiropas Savienības vienoto tirgu un nojauktu šķēršļus, kas kavē tā attīstību. Neskatoties uz to, joprojām atsevišķas valstis tīši vai netīši liek jaunus šķēršļus un ceļ jaunas robežas. Vācijas ieviestās prasības piemērot minimālo algu arī tranzīta kravu pakalpojumu sniedzējiem ne tikai ierobežo konkurenci, bet arī apdraud Eiropas vienoto tirgu,” situāciju vērtē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”/ETP).
Kariņš uzskata, ka Vācijas pieņemtā likuma norma neatbilst Eiropas Savienības pamatbrīvībām. “Patiesi brīva preču un pakalpojumu kustība ir nepieciešamais priekšnosacījums, lai uzņēmēji varētu pārdot savas preces un pakalpojumus visā Eiropā. Tas ir nozīmīgs pamats jaunu darba vietu veidošanai, attīstībai un labklājībai,” norādīja deputāts.
Vācija likuma piemērošanu attiecībā uz tranzīta kravām no š.g. 30. janvāra ir apturējusi, bet ne atcēlusi. Deputāti aicināja Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk viest skaidrību, vai Vācijas valdības pieņemtā likuma norma ir piemērojama tranzīta kravu pārvadātājiem. Eiropas Komisija ir uzsākusi šīs normas izvērtēšanu par atbilstību ES likumdošanai.
