Pusdiena

Turcija restartē ārpolitikas stratēģiju – normalizē attiecības ar Krieviju un Izraēlu

Pusdiena

Lielbritānijas pārstāvis nosoda britu naidīgo attieksmi pret iebraucējiem pēc "Brexit"

Uzņēmums pēkšņi atsakās no cīņas par daudzmiljonu līgumiem ceļu būvē

Uzņēmums pēkšņi atsakās no cīņas par daudzmiljonu līgumiem ceļu būvē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Divu ceļu būves kompāniju pilnsabiedrība «LL Roads» ir atsaukusi jūnija sākumā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtās sūdzības par sešiem uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) izsludinātajiem konkursiem ap 12 miljonu eiro vērtībā. 

Tādējādi valsts kapitālsabiedrība tuvākajā laikā slēgs līgumus ar izraudzītajiem sadarbības partneriem par vairāku ceļu segumu atjaunošanu. Tomēr iemesli, kādēļ ceļu būvnieks pēkšņi atteicies no cīņas, nav īsti pārliecinoši – pārbaudē asfaltbetona rūpnīcā, par kuru šaubas izteica LVC un nozares asociācija, neatbilstības nav atklātas.

Pirms Jāņiem Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka šī ceļu būvdarbu sezona sākusies ar vētrainu cīņu iepirkumos. LVC noraidīja vairākus pilnsabiedrības "LL Roads" ceļu atjaunošanas piedāvājumus, kas konkursos bija lētākie.

Valsts kapitālsabiedrība apšaubīja uzņēmēja piesaistīto asfalta rūpnīcu spēju pienācīgā kvalitātē saražot izejmateriālu ceļu segumiem. Runa ir par Ķekavas uzņēmuma "A Pieci" asfaltbetona ražotni "Asfaltnieki", kas kopumā figurē 15 ceļu būvdarbu līgumos ar 40 miljonu eiro būvdarbu izmaksām, kā arī Tīnūžu pagastā esošo uzņēmuma "Mark Invest A" rūpnīcu.

Runājot par pārmetumiem rūpnīcām, LVC pārstāve Anna Kononova norāda, ka kvalitātes prasības ir ļoti augstas, bet šīs asfalta ražotnes tās nespēj izpildīt.

"Viens no galvenajiem trūkumiem, kas ir atklāts, ir ražošanas procesa kontroles sistēmas un kvalitātes plāna neesamība un neatbilstība standartiem. Tāpat rūpnīcās nav pieejamas asfaltbetona receptes, nav pašiem savu laboratoriju un arī nav ticamu pierādījumu, ka ir sadarbība ar citām esošajām laboratorijām. Tāpat personāls, kuru mūsu ceļu laboratorijas kolēģi aptaujāja uz vietas rūpnīcās, bija nepieredzējis un īsti arī nevarēja atbildēt uz jautājumiem par konkrētiem rūpnīcās notiekošiem procesiem," teica Kononova.

Visus LVC pārmetumus noraida AS "Inspecta Latvia", kas abas asfalta ražotnes sertificējusi. Arī pēc atkārtotām pārbaudēm sertifikāti atstāti spēkā, stāsta "Inspecta Latvia" Sertificēšanas institūcijas administrators Aldis Latvietis.

"Tas nozīmē, ka šīs ražotnes ir spējīgas saražot asfaltbetonu, kā to nosaka Eiropas saskaņotie standarti. Pārbaudēs arī netika atklāti tādi pārkāpumi, par ko "Latvijas Valsts ceļi" runā savā vēstulē,” teica Latvietis.

Sertificētāji palika pie sava, bet pilnsabiedrība "LL Roads" ar sešām sūdzībām devās pie iepirkumu uzraugiem, jo bija aizdomas, ka valsts kapitālsabiedrība izvēlējusies atbalstīt negodīgu ceļu būvnieku konkurenci. Tam sekoja LVC vēršanās Ekonomikas ministrijā, "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrā", kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), aicinot veikt pārbaudes ne tikai asfalta ražotnēs, bet arī pašā rūpnīcu sertificēšanas uzņēmumā.

Pēc pirmās asfalta ražotnes pārbaudes PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa apgalvo – LVC norādīto pārkāpumu tur nav.  Pārbaudi otrā rūpnīcā centrs plāno nedēļas beigās.

Tomēr, kaut arī pašlaik par LVC pārmetumu atbilstību patiesībai nekas neliecina, pilnsabiedrība sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā atsaukusi. Tās dalībnieces – kompānijas "Ostas celtnieks" Attīstības departamenta vadītājs Kristaps Grīniņš kā pēkšņās pārdomāšanas argumentu min neticību iepirkumu uzraugiem.

"Visticamāk, Iepirkumu uzraudzības birojs arī nespēs pietiekoši objektīvi šo jautājumu izvērtēt, jo ir redzams, ka publiskajā vidē jau šobrīd figurē viedokļi, kas ir diametrāli pretēji. Un cik ilgu procesu un cik ilgu laiku mums nāktos vēl tērēt, lai mēs, iespējams, nonāktu līdz šiem te līgumiem... Mēs, izvērtējot visus šos par un pret, nonācām pie secinājuma, ka resursi, ko vajadzēs tērēt, būs pārāk lieli un neadekvāti," teica Grīniņš.

Tādējādi "Ostas celtnieks", kas pie valsts pasūtījumiem līdz šim nav ticis, atteicies no daudzu miljonu eiro līgumiem. Lielākoties tie ir ceļu seguma atjaunošanas darbi reģionos starp Bausku un Aizkraukli, Ķekavu un Skaistkalni, Vidzemes šosejā un Talsu apvedceļā. Tomēr ceļu būvnieku kārotākie līgumi ir par asfalta nomaiņas darbiem divos Ventspils šosejas posmos, tajā skaitā tā dēvētajā melnajā punktā pie Tukuma, kur krustojumu pārveidos par rotācijas apli.

Par Ventspils šosejas atjaunotāju LVC izvēlējušies kompānijas "A.C.B." un "Strabag", kam plānots nodot vairāk nekā 20 miljonu eiro līgumus.

Jāatzīmē, ka visaktīvāk asfalta ražotnes kritizējis LVC valdes loceklis Edgars Strods. Savukārt, kā liecina publiski pieejamas ziņas, Strodu ar abu izvēlēto būvkompāniju īpašnieku Valdi Lejnieku vieno dzimšanas gads, kopā pabeigts kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts un kaislība uz pašaura cienītāju loka iemīļoto kroketa spēli. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti