Aptuveni 70% no nierakmeņu skaldīšanas operācijām ASV veic ar Līvānos ražotu instrumentu palīdzību, Uzņēmuma “Z-Ligts” valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods ar lepnumu stāsta, ka Līvānos tapusī optikā šķiedra derēs visprecīzākajiem lāzera aparātiem. Uz iekārtas, kas iet cauri trīs ēkas stāviem, kā smalks diegs tā tiek izvilkta no kvarca stikla presformas.
Līvānos top ne tikai produkts - arī iekārtas pamatā ir pašu izstrādātas. Šīs inženiertehniskās iespējas ļauj virzīties uz priekšu un piemēroties pieprasījumam un apmierināt arvien jaunas klientu vajadzības. Te gan arī nākas sastapties ar galveno problēmu - Līvānos trūkst augsti izglītota darbaspēka
“Bet Rīgā ir tās pašas problēmas. Ja jums vajadzētu vienu “high-tech” kompāniju uzbliezt augšā, kurai vajadzētu kādus 500 inženierus, tas nebūtu iespējams, jo mūsu izglītības sistēma ir galīgi degradēta, zinātne ir degradēta,” uzskata Pfafrods.
“Pielietojamās zinātnes - ar to vispār neviens negrib nodarboties. Katrā provinces augstskolā mēģina ar fundamentālo zinātni nodarboties. Tas ir galīgi nepareizi,” uzsver uzņēmuma vadītājs.
“Z-Lights” gan lepojas, ka arī šādos sarežģītos apstākļos darbiniekus tomēr izdodas piesaistīt.
“Mēs izmantojam to nebūšanu, kas notiek zinātnē, ka doktorantiem tiek samazināts finansējums un vienkārši viņiem piedāvājam ļoti interesantu, radošu darbu un labu atalgojumu,” atzīst Pfafrods.
Ja darbiniekus izdodas atrast no tuvējās apkārtnes, piemēram, Jēkabpils, tad viņi braukājot. Taču, piemēram, rīdziniekam darbs “Z-Light” visbiežāk nozīmēs arī dzīvesvietas maiņu. Tā rīdzinieks Rūdolfs Holsts, pēc izglītības datortehniķis, kurš paspējis strādāt arī Norvēģijā, ne tikai atgriezies Latvijā, bet pārcēlies uz Līvāniem.
“Iepazinos ar draudzeni, viņa ir vietējā, līvāniete, un tad Daumants man bija piedāvājis darbu, un tā sākās, tā es strādāju pamazām, iepatikās, paliku strādāt,” stāsta Holsts.
Nu Līvānos aizvadīti jau četri gadi. Rūdolfs pēc Rīgas neskumstot, turklāt nedēļas nogalēs joprojām galvaspilsētā ir biežs viesis.
“Mierīgāk dzīvot Līvānos, visi viens otru pazīst, kaimiņš pazīst tevi, tu pazīsti kaimiņu, Rīgā es dzīvoju, neviens nezina, ka es tur dzīvoju. Bet droši vien liela nozīme ir tam, ka šeit ir darbs, ja darba nebūtu, tad jau būtu savādāk... Tad es nebūtu šeit, ja nebūtu darba,” saka Holsts.
Arī dzīves vide ir no svara. Tas, ka Līvānos ir attīstīta infrastruktūra, pēc “Z-Light” vadītāja teiktā, arī palīdz. Pašvaldībā uzsver - tā attīstīta ar nodomu.
“Mums visos attīstības dokumentos ir ierakstīts, ka mēs radām cilvēkiem, ģimenei, uzņēmējiem labvēlīgu dzīves vidi. Mēs esam to arī darījuši, atjaunojuši savas iestādes, pagalmus, ielas, lai tam uzņēmējam, atnākot pie mums, viņa strādnieks būtu priecīgs dzīvot Līvānos un arī strādāt,” norāda Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.
Iedzīvotāju skaits Līvānos gan turpina sarukt. Tomēr pašvaldības izpilddirektors pauž pārliecību - ja netiktu attīstīta dzīves vide, tas notiktu daudz straujāk. Turklāt uzņēmējdarbība pamazām atkopjoties un līdztekus lielajām ražotnēm vairāk parādoties arī mazi uzņēmumi. Ar valsts un Eiropas atbalstu pilsēta ieguldīs arī piecus miljonus eiro, lai veidotu industriālo zonu, tā cerot piesaistīt jaunus uzņēmējus.
