Iepriekšējos gados valsts budžeta izstrādes gaita visvairāk kritizēta par faktu, ka par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija bieži vien ar būtiskām nodokļu izmaiņām nāca klajā jau rudenī, nedodot laiku sociālajiem partneriem pietiekami izvērtēt plānotās izmaiņas. Šogad tomēr uzņēmēju organizācijām un valdībai izdevies sākt sarunas par vairākiem iespējamajiem grozījumiem nodokļu sistēmā jau agrāk.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone kā šādus jautājumus akcentē diskusijas par sociālās solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un iespējamo taksometru nozares nākotnes regulējumu: “Ļoti svarīgs jautājums bija par taksometru nozares regulējumu, un vienojāmies, ka šeit patiešām ir ļoti straujiem soļiem jāiet uz priekšu, jo nozare ir gatava attīrīties un gatava sakārtot šo sistēmu, bet tajā pašā laikā mēs nevienojāmies, vai tas ir uz cilvēku, vai šī patentmaksa ir uz mašīnu, jo, protams, tādas tīri tehniskas lietas šeit vēl ir jāatrisina. Bet mēs vienojāmies, ka tuvāko nedēļu laikā kopā ar nozari to risināsim.”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns savukārt pievērš uzmanību, ka arodbiedrībām izdevies panākt zināmu progresu to aktualizētajā jautājumā par sociālajām garantijām koplīgumu ietvaros. “Ir zināms progress. Mēs gribētu nopietnāku progresu, bet ir jāatzīst – tas, ka ekonomika mazliet bremzējas, un prasības no arodbiedrību puses ir daudz un plašas, kas skar gan nodokļu politiku, gan darba samaksu. Tāpēc tas progress, ko varējām saskatīt, piemēram, šodien, ir tāds neliels. Viena nopietna arodbiedrību savienības iniciatīva, kas skar koplīgumu un darbinieku sociālās garantijas, ir saņēmusi jau tādu nopietnu atbalstu no valsts puses, bet diemžēl tas tiek attiecināts tikai uz privāto vai jaukto kapitālu,” norāda Baldzēns.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) prognozē, ka būtiskākās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un paredzamajiem grozījumiem nodokļu sistēmā šogad izdosies paveikt ātrāk, jo, piemēram, arī darbs ar ministrijām ir sākts laicīgāk nekā iepriekšējos gados. “Izdodas gan, jo viens liels uzdevums jau ir veikts, ministriju bāzes izdevumu pārskatīšana kopā ar nozaru ministriem. Manuprāt, mēs esam labi pastrādājuši un ir atrasts risinājums, kā izmantot efektīvāk atsevišķus līdzekļus, finansējot tās prioritātes, kas ir svarīgas šogad vai nākamgad. Otrkārt, es arī esmu tikusies ar visiem ministriem, lai pārrunātu viņu nākamā gada budžeta prioritātes,” saka ministre.
Sagaidāms, ka plašākās diskusijas par iespējamajām reformām nodokļu jomā varētu sākties nākamā mēneša vidū, kad savu novērtējumu par Latvijas nodokļu sistēmu un tajā nepieciešamajām pārmaiņām publiskos Pasaules Banka.
