Abas organizācijas atzīst, ka nevarēs izskaust pilnīgi visus gadījumus, kad kāds mēģinās negodprātīgi izmantot mikrouzņēmumu režīmu. Saskaņā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Jāņa Endziņa teikto, optimāla mikrouzņēmuma nodokļa likme būtu 12%, tomēr 15% likme ir „sāpju slieksnis”, lai pārāk liela daļa uzņēmumu nenokļūtu ēnu ekonomikas zonā.
"Mēs atbalstām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī likmes izmaiņa mazinātu lielo atšķirību starp parasto režīmu un mikrorežīmu, kas ir pozitīvi. Otrkārt, tas risinās darbinieku sociālo nodrošinātību," skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Piedāvā pārskatīt nodokļu stratēģiju
Tiesa, lielākās uzņēmēju organizācijas izstrādājušas arī vēl citas idejas vidēja termiņa nodokļu stratēģijai. Piemēram, nepieciešamas izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā.
Pašreizējos nodokļu maksājumus uzņēmēji piedāvā apvienot vienā 20% uzņēmumu ienākumu nodoklī, bet ja peļņa tiek ieguldīta atpakaļ - piemērojama nulles likme.
Darba spēka nodokļos uzņēmēji piedāvā aizstāt pašreizējo 23% iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi ar 20%. Mudina atteikties no solidaritātes nodokļa, kā arī atjaunot iedzīvotāju sociālo iemaksu griestus.
Būtiskais izmaiņas piedāvātas arī iekasēto nodokļu pārdalē. Pašreizējā kārtība paredz, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis pilnībā tiek ieskaitīts valsts budžetā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek sadalīts starp pašvaldību, kurā ir deklarēta strādājošā dzīves vieta un valsti.
Turpmāk uzņēmuma ienākuma nodoklis būtu sadalāms starp valsti un pašvaldību, kurā atrodas uzņēmums. Savukārt iedzīvotāja ienākuma nodoklis būtu sadalāms starp valsti, pašvaldību, kurā iedzīvotājs ir deklarējies, un to pašvaldību, kurā viņš strādā. Tas motivētu pašvaldības nevis cīnīties nevis par iedzīvotāju piesaisti, bet uzņēmumu piesaisti.
Tāpat biznesa uzsācējiem, mazajiem dzīvesstila uzņēmumiem komersanti iesaka piemērot vienu universālu nodokļa mehānismu, kas varētu izpausties līdzīgi kā pašlaik piedāvātā mikrouzņēmuma nodokļa likme – 15% apmērā no apgrozījuma, vai kā konstanta maksa, piemēram, par katru galdiņu kafejnīcā.
Jābūt vienotam komplektam
Piedāvātos grozījumus ieviest atsevišķi gan nebūtu vēlams.
"Nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai Baltijas līmenī. Vēl būtiski – tam jābūt vienam kompleksam piedāvājumam, tas nevar būt izrauts. Ja jau IIN vai UIN ir plakana un ir 20% apmērā, tā nevar būt atrauta no tā piedāvājuma, kas ir par 0% reinvestētajai peļņai. Tad tas vairs nebūs viens vienots regulējums, kas kā ritenis iet uz priekšu. Tieši pretēji, tad mēs apstāsimies un atgriezīsimies pie tā, kas bijis iepriekšējos gadus, kad kaut kas tiek veicināts, bet otrā pusē pilns piedāvājums netiek risināts," norāda LTRK padomes locekle Elīna Rītiņa.
“Latvijas, Lietuvas salīdzinājumā mēs esam diezgan sliktā situācijā, jo šobrīd, lai Latvijā izmaksātu 650 eiro uz rokas neto summu, gan iedzīvotāju IIN, gan “socnodokļos”, aiziet vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
“Ja izdodas šādu nodokļu politiku apstiprināt, panākt, ka mēs pie tās pieturamies, tikai laika tests, kas būs 3-4 gadi, kad vietējie uzņēmumi noticēs nākotnei, kad ārvalstu uzņēmumi noticēs nākotnei. Tā ir jāpieņem un 3-4 gadi jānotur, lai visi tam notic. Tad lietas ies uz augušu,” uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēji uzskata, ka šādu izmaiņu ieviešana ļaus valsts iekšzemes kopproduktu palielināt no 12,5 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju pērn līdz 17 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā.
Gan darba devēju konfederācija, gan tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka šādas nodokļu izmaiņas varētu panākt Nacionālajā attīstības plānā nosprausto mērķi par ekonomikas izrāvienu. Plašāk šis piedāvājums tiks apskatīts Nacionālajā attīstības padomē, un jau šonedēļ gaidāmajā nodokļu maksātāju forumā.
