Šobrīd vienīgi Igaunija no visām Baltijas valstīm ir paziņojusi, ka sāk kampaņu ārvalstu darbaspēka importam. Pēdējo gadu laikā speciālistus no ārvalstīm sākuši ievest arī Latvijas uzņēmēji. Pērn te darbu atraduši teju 1600 ārvalstu speciālistu.
„Ja mēs skatāmies, tad darbaspēka piesaiste palielinās. Šogad vēl straujāk. Piesaista vidējā līmeņa kvalifikācijas speciālistus. Puse ir kravas auto vadītāji - lielo „fūru” vadītāji, to mūsu darba devējiem trūkst,” vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze. „Mazliet ir pavāri, metinātāji, sportisti, bet, salīdzinot ar kravu pārvadātājiem, skaitļi ir mazi. [...] Augstas kvalifikācijas darbinieku nav daudz. Tie ir programmētāji. Mēs vairāk varētu vēlēties augstas kvalifikācijas darbiniekus,” viņa klāsta.
Lielākās darbaspēka importa valstis Latvijā ir trīs – Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Tomēr netrūkst arī speciālistu no Vācijas, Norvēģijas un citām Rietumeiropas valstīm. Lai gan darbaspēka ievešanas jautājums allaž ir bijis sensitīvs, uzņēmēji uzskata, ka no tā nevajag baidīties.
„Ja zemu atalgotās darba vietās tiek ievesti cilvēki, kas šo darbu izpilda par vēl zemāku naudu, tad tā ir problēma un pret to ir jācīnās, līdzīgi kā pret to cīnās visa civilizētā Eiropa. Savukārt, ja speciālistu piesaiste veicina ekonomikas sarežģīšanos un integrācijas spējas, tad tā nav problēma, un mums tas ir apzināti jādara kā reālpolitikas sastāvdaļa,” uzsver uzņēmuma UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
Pagaidām nosacījumi darbaspēka importam no trešajām valstīm ir visai stingri – ārvalstniekam darbu var piedāvāt vienīgi tad, ja vismaz 30 dienās nav iespējams atrast vietējo speciālistu. Arī ārvalstnieka algai jābūt vismaz vidējās darba algas apmērā, bet ja viesstrādnieks vēlas šeit pārcelties kopā ar ģimeni, viņam jāspēj uzrādīt līdzekļi ģimenes locekļu uzturēšanai vismaz gadu uz priekšu.
Patlaban Olainē bāzētajā zāļu ražošanas uzņēmumā “PharmIdea” strādā viens ārvalstu speciālists. Jau tuvākajā laikā ieplānota nozīmīga ražošanas paplašināšana un uzņēmuma vadītājs neizslēdz iespēju, ka turpmāk trūkstošās Latvijas speciālistu rindas varētu papildināt ārvalstu speciālisti.
Farmācijas analītiķei Kristīne ir 25 gadi. Nesen jaunā speciāliste pabeigusi Baltkrievijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Lai gan lēmums par dzimtenes pamešanu nav bijis viegls, šobrīd viņa ar to ir apmierināta. Kristīne te strādā deviņus mēnešus un nu jau sākusi mācīties arī latviešu valodu. „Tā ir pieredze, strādājot ārpus robežām, īpaši Eiropas Savienībā. Tas ir cits līmenis, specifiskās atšķirības. Galvenais motivējošais iemesls viennozīmīgi ir cita pieredze, kuru nevarētu gūt Baltkrievijā,” saka “PharmIdea” farmācijas produktu analītiķe Kristīne Vižņaveca.
Uzņēmuma vadītājs Vitālijs Skrīvelis uzsver, ka jauno ķīmiķu trūkst ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kur pēdējo 20 gadu laikā bērni kļuvuši arvien humanitārāki un tehniskās zinātnes apgūst nelabprāt. „Tā lielākā kalve ir Rīgas Tehniskā universitāte un Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledža. Bet viņi ir „zaļi”. Paiet gads, pusotrs, kamēr viņi apgūst nozares specifiku,” atzīst Skrīvelis.
„Tāpēc mēs skatāmies uz ārvalstīm. Pirmkārt jau Baltkrieviju un Ukrainu, jo tur ir tie speciālisti ar tehnisko izglītību. Viņi ir pieejamāki pēc algu līmeņa, ja es salīdzinu ar Grieķijas vai Īrijas bezdarbniekiem,” salīdzina uzņēmuma vadītājs.
Lai Latvijā sagatavotu šāda līmeņa speciālistus, ar aktīvu valsts iejaukšanos izglītības sistēmā tas būtu iespējams pēc 10 gadiem, bet nedarot neko - pēc 20 un vairāk gadiem.
Uzņēmēji gan uzsver, ka viņiem augsta līmeņa speciālisti nepieciešami jau tagad.
Tiesa, formalitāšu kārtošana ārvalstu darbinieka piesaistei aizņem vismaz gadu. To, ka darbaspēka importēšanas sistēma jāpadara fleksiblāka, atzīst arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tiesa, pret vieglākiem nosacījumiem darbaspēka importēšanai pašlaik iebilst Labklājības ministrija.
