Intervijā "Polijas Radio" Tusks sacījis, ka nevajadzētu kavēties ar aizdevumu Ukrainai, jo tai ir lielas vajadzības un pretējā gadījumā var būt par vēlu.
Arī pēdējā viesošanās reizē Briselē Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norādīja, ka Ukrainai steidzami ir vajadzīgs Eiropas Savienības finansiālais atbalsts un aicināja sarīkot donoru konferenci.
Vizītē Briselē vēl pirms nedēļas Jaceņuks lika saprast, ka Ukraina ir gatava darīt visu, lai saņemtu no Eiropas Savienības un starptautiskajiem aizdevējiem ne vien politisku, bet arī finansiālu palīdzību.
Ieilgušais konflikts Austrumos un atņemtā Krima ir pamatīgi iedragājuši Ukrainas ekonomiku, aizbiedējot arī investorus, strauji mazinot valūtas vērtību. Jaceņuks lūdza rīkot donoru konferenci, kas Briselē tagad tiek dēvēta par investoru konferenci, tādejādi liekot saprast, ka Ukraina nav pieskaitāma pie trešajām valstīm, lai vāktu līdzekļus grūtajā situācijā.
„Es vēlos ļoti skaidri paust, ka Ukrainas valdība darīs visu, kas ir iespējams, taču mums ir vajadzīga palīdzība, lai stabilizētu ekonomiku, fiskālo un finanšu sektoru, un pārdzīvotu šo trauksmaino un sarežģīto vēstures posmu. Mums ir ļoti daudz pārbaudījumu gan drošībā, ko rada Krievijas agresija un Krievijas atbalstītie teroristi uz Ukrainas zemes, gan ekonomikā,” sacījis Jaceņuks.
Brisele, runājot par finansiālo atbalstu Ukrainai, arī vairākkārt ir uzsvērusi, ka vispirms sagaida no Ukrainas valdības skaidru finanšu un ekonomikas plānu, kurā paredzētas dažādas reformas.
Intervijā vāciski rakstošajam izdevumam „Der Spiegel” Ukrainas premjerministrs arī atbalsojis Briseles teikto, ka reformas ir Ukrainas vienīgā un pēdējā cerība, lai kādu dienu iestātos Eiropas Savienībā, pat tad, ja tās varētu būt sāpīgas, kas ir kā mājiens sabiedrībai par gaidāmajiem pavērsieniem.
Rietumi Ukrainai joprojām aizrāda par pārāk lielo korupciju, neefektīvo valsts iestāžu darbu un tamlīdzīgi.
Taču jaunas vēsmas Ukrainas aizdevuma stāstā ienesis Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska vēl nedēļas nogalē intervijā "Polijas Radio" paziņotais, ka Ukraina vēl līdz šā gada beigām varētu saņemt līdz pat diviem miljardiem eiro lielu finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības (ES) un citiem aizdevējiem, Starptautisko Valūtas fondu ieskaitot.
Tusks norādījis, ka situācija Ukrainā prasa tūlītēju reakciju un nevajadzētu gaidīt līdz nākamajam gadam, jo tad jau varētu būt par vēlu. Ukraiņi esot gatavi to saņemt.
Viņš piebildis, ka svarīgs elements ir arī humānā palīdzība un, atsaucoties uz saviem tautiešiem, sacījis: „Mēs, poļi, vislabāk zinām, cik liela nozīme ir palīdzībai kritiskā brīdī.”
Arī Starptautiskais Valūtas fonds vēl nesen brīdināja, ka Ukrainai varētu draudēt bankrots.
Savukārt, jaunas vēsmas parādās arī Baltkrievijas pusē. Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko svētdien ieradās vizītē Kijevā, pēc kuras sekojuši Ukrainas vadītāju vēstījumi, ka abas valstis labprāt attīstītu savu sadarbību arī Eiropas Savienības izveidotās Austrumu partnerības kontekstā. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka Lukašenko mērķi ir plašāki, proti, attiecību uzlabošana ar Rietumiem, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas.
