Tie bija lieli svētki piensaimniekiem, kad beidzot tika likts pamatakmens pašu zemnieku piena rūpnīcai. Uzņēmuma “Latvijas piens” dibinātāji bija kooperatīvi “Trikāta KS”, “Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, kurā apvienotas 600 saimniecības. Finansiālu ieguldījumu jaunajai rūpnīcai deva gan kooperatīva biedri, gan Eiropas fondi, tika ņemts kredīts bankās, bet valsts garantēja septiņus miljonus lielu atbalstu nepilnus 15 miljonus vērtajai rūpnīcai.
Stendaps: Arī zemnieku saimniecība “Sporas” bija to Trikātas kooperatīva zemnieku skaitā, kas ieguldīja savu artavu jaunajā piena rūpnīcā.
"Bija liels prieks un satraukums, kā būs! Valsts piedalījās, zemkopības ministrs..uh! Ies uz urrā!" atceras “Sporu” saimniece Daiva Vikmane.
Tikai trīs gadi pagājuši kopš rūpnīcas atklāšanas, bet jau pērn zemnieki sākuši just, ka kaut kas nav kārtībā – sākusi kavēties piena nauda, dažreiz divus mēnešus, dažreiz vairāk.
"Ja kādam šķiet, ka pienu var saražot no svaiga gaisa – tur nepastāv ne darba algas, ne dīzeļdegvielas, ne tehnikas remonts...Jebkura lieka naudiņa ir apēsta, lielāki vai mazāki mērķi ir palikti malā, esmu pateicīgs degvielas piegādes firmām, ar kurām ir ilgstoši strādāts, kas vēl atved, piegādā, atļauj maksu sadalīt divās daļās," stāsta “Sporu” īpašnieks Agris Vikmanis.
Trikāta vienīgā uz savu rūpnīcu pienu turpināja vest arī tad, kad jau bija sakrājušies parādi. Šobrīd parāds Trikātas zemniekiem jau sasniedzis trīs miljonus eiro, katras saimniecības makā iztrūkst pa 100 tūkstošiem eiro liela summa. Tikmēr jaunā uzņēmuma padome siera noliktavā ieguldījusi ap 400 tonnām siera.
"Tas varbūt bija pareizi, bet skumjākais tas, ka pirms piepildīt noliktavas ar sieru, vajadzēja atrast arī līdzekļus, ko izmaksāt zemniekiem par pienu, jo nevar tā, ka vienu pusi uzķīlē, bet par otru neliekas ne zinis," norāda Agris Vikmanis.
Pienam kooperatīvs šobrīd atradis citus noieta ceļus. Zemnieki par litru saņem 18,5 centus.
"Dzīvojam. Nav jau tikai piens, kādu govi , bulli var nopārdot," saka Daiva Vikmane. "Tik traki nav, ka jāliekas gar zemi un kājas gaisā. Mēs esam stipri un izturīgi. Lai es sacītu – visu pārdošu un braukšu uz ārzemēm – nē, es netaisos! Es strādāšu un gan jau kopīgiem spēkiem sagaidīsim to saulīti spīdam.
10.septembrī kooperatīva biedri nāks kopā un lems, vai pārdot Trikātai piederošo 53,66% lielo Latvijas piena kontrolpaketi un kam pārdot. Sporu saimnieki saka – jāpārdod par tādu summu, lai zemniekiem spētu atmaksāt iekrājušos parādus. Viņiem vēl jāvāc skābbarība, jāpērk degviela un jānomaksā kredīti. Priekšā gara ziema.
