Ārpus Rīgas

2017. gada pavasarī no Liepājas lidostas plāno uzsākt komerclidojumus

Ārpus Rīgas

Kurzemes Nieru aizstājterapijas centrs – glābiņš pacientiem ar nieru mazspēju

Topošajā Latgales SEZ uzņēmēji cer uz lielākām nodokļu atlaidēm

Topošajā Latgales SEZ uzņēmēji cer uz lielākām nodokļu atlaidēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Nobeigumam tuvojas Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveides process, un tā savu darbu varētu sākt nākamgad. Ar jaunās SEZ palīdzību plānots veicināt reģiona attīstību, piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas.

Vietējie uzņēmēji lielākās cerības liek uz nodokļu atlaidēm, ko varēs saņemt šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti.  

Šī gada vasarā valdībā apstiprināts Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveides likums, pēc kā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Sadarbībā ar pašvaldībām tas jau ir izdarīts, stāsta Latgales plānošanas reģiona pārstāve Iveta Maļina-Tabūne:

“Augustā mēs esam pieņēmuši attīstības padomē lēmumu par to, kurām pašvaldībām būs šie hektāri ar teritorijām, kurās var piešķirt speciālās ekonomiskās zonas statusu.”

„Lēmums ir nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un jaunie Ministru kabineta noteikumi iesniegti valdībā. Mēs ļoti ceram, ka nākamā gada sākumam tie tiks apstiprināti. Mēs no savas puses šobrīd aktīvi strādājam pie tā, ka aktīvi gatavojam jauno pārvaldes nolikumu. Šobrīd runājam ar pašvaldībām un ceram visu juridisko dokumentāciju sagatavot, lai ar nākamā gada sākumu jau sāktu reāli strādāt,” saka Maļina-Tabūne.

Latgales uzņēmēji, tiekoties forumā Rēzeknē, aktīvi apsprieda jaunās speciālās ekonomiskās zonas izveidi, lielākoties atzīmējot, ka tā ir Latgales iespēja piesaistīt uzņēmējus, samazināt bezdarbu un attīstīt novada ekonomiku.

Viens no lielākajiem Ludzas novada uzņēmējiem Jevgēņijs Lukašenoks izsaka cerību, ka speciālās ekonomiskās zonas izveide ļaus uzņēmējiem uzelpot kaut vai tāpēc, ka tiks samazināts nodokļu slogs.

“Es uzskatu, ka šī ideja varbūt apvienos arī uzņēmējus. Arī es pašlaik domāju, ka  kārtīgā industriālā parkā, kur ir gan silti, gan nevajag domāt par elektroenerģijas tarifu, varēs strādāt produktīvāk. Te nebūs jāraizējas, ka jumts tek, jo biznesā ir ļoti daudz tēriņu, jādomā, kā šo biznesu uzturēt,” norāda Lukašenoks.

Savu vietu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā Balvu pusē cer atrast arī Ivars Saide, kura uzņēmums ražo apgaismes iekārtas. Viņš jau šobrīd iznomā pašvaldības telpas un ir gandarīts, ka tuvākajā nākotnē varēs izmantot visas ekonomiskās zonas priekšrocības, īpašas cerības liekot tieši uz nodokļu atlaidēm. “Man ir sadarbība ar Ķīnu, un es mēģinu ražot produktus tieši Latvijai, tāpēc man tas būtu izdevīgi. Pagaidām izskatās cerīgi,” saka Saide.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Raivis Bremšmits uzsver, ka speciālās ekonomiskās zonas izveide jau atrodas noslēguma stadijā. “Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums maijā ir apstiprināts. Šobrīd mēs esam saņēmuši Latgales plānošanas reģiona teritorijas platību sadalījumam. To esam iekļāvuši Ministru kabineta  projektā kopā ar kārtību, kādā tiks noteiktas robežas. Šis noteikumu projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un paredzam, ka šī gada laikā to varētu apstiprināt valdībā,” stāsta Bremšmits.

Latgales speciālā ekonomiskā zona savu darbību varētu uzsākt nākamgad, kopumā aizņemot 5% reģiona teritorijas. Šobrīd Latvijā darbojas četras speciālas ekonomiskās zonas: Liepājā, Rēzeknē, Rīgas un Ventspils brīvostās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti