„Man ir žēl, ka pirms daudziem gadiem Latvija pati nenolēma būvēt LNG [sašķidrinātās gāzes termināli], jo mums ir gāzes krātuve. Tas būtu ļoti svarīgi Latvijai. Bet esmu ļoti priecīga, ka tas ir uzbūvēts šeit,” sacīja Straujuma. Viņa arī atgādināja, ka Latvija savu gāzes tirgu liberalizēs tikai 2017.gadā.
Lai valsts spētu uzbūvēt šādu termināli, ir nepieciešama izšķiroša rīcība, spēcīga vadība un cilvēki, kuri pieņem lēmumus, saka enerģētikas eksperts Reinis Āboliņš. „Manuprāt, Latvijā ir viena milzīga problēma, ka politiķi nespēj pieņemt lēmumus. Bet, kad pieņem, tad tie bieži vien ir ļoti samocīti, un nekas mums nesanāk,” saka Āboliņš.
Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš iebilst, sakot, ka neesam neko nokavējuši: „Mums, patērētājiem, ir vārti vaļā uz gāzes tirgiem.”
Jau ziņots, ka pirmdien Klaipēdas ostā tika sagaidīts Dienvidkorejā būvētais sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis “Independence”, ar ko praktiski tiek noslēgta Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība.
Pēdējo piecu gadu laikā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas Lietuva enerģētikas jomā bija Baltijas valstu vājākais posms, jo tā bija visatkarīgākā no kaimiņiem gan elektrības, gan dabasgāzes piegāžu jomā. Tomēr, noslēdzot termināļa būvniecību, Lietuva kļūt par pirmo no Baltijas valstīm, kura dabasgāzi var saņemt ne tikai no Krievijas, bet arī citiem piegādātājiem.
Šobrīd valsts dabasgāzes infrastruktūras jaudas gan ir nepietiekams, lai terminālis spētu nosegt visu Lietuvas patēriņu, un tas būs iespējams vienīgi pēc nākamgad plānotiem modernizācijas darbiem. Tomēr, kā uzsver paši lietuvieši, terminālis jau ir palīdzējis pārrunās ar Krievijas kompāniju „Gazprom” panākt labākas dabasgāzes cenas. Turklāt krīzes gadījumā nelielā apjomā terminālis gāzi spēj nodrošināt arī pārējām Baltijas valstīm.
