“Šobrīd mēs esam pilnīgi atkarīgi no Krievijas gāzes. Krievija izmanto gāzi un citus energoresursus ka politisko ieroci. Un itin nemaz nav dīvaini, ka valdība vēlas izmainīt situāciju. Visi iepriekšējie ministru sastāvi arī centās panākt šo mērķi,” stāsta Eiropas politikas analīzes centra pārstāve Joanna Kedzierska.
Pieprasījums pēc Krievijas gāzes Eiropā nepieaug. Daļēji tāpēc, ka pieprasījums samazinājies kopumā. Poļu ekonomisti un enerģētikas eksperti neslēpj, ka daļēji vainīga ir "Gazprom" reputācija.
“Pēdējo gadu notikumi, it īpaši Krievijas agresija Ukrainā, stipri mainīja visu enerģētikas ainu. Svarīgs būs 2022.gads, jo tad beidzas Polijas kompānijas PGNIG noslēgtā līguma termiņš ar Krievijas enerģētikas gigantu “Gazprom”. Šobrīd mēs redzam, ka Kanādas un Ziemeļamerikas uzņēmumi veic pārrunas ar mūsu kompānijām un vēlas mums piegādāt gāzi. Tāpat mums ir labas attiecības ar Kataru,” skaidro enerģētikas speciālists Marcins Rožkovskis.
Polijas enerģētisko drošību nedaudz uzlaboja sašķidrinātās gāzes termināļa atklāšana ostas pilsētā Svinouscjē Ščecinas līcī. Tas notika pagājušajā decembrī. Pašlaik Polija no “Gazprom” iepērk 10 miljardus kubikmetru gāzes gadā no valstij nepieciešamajiem 15 miljardiem kubikmetru.
Par to tiek maksāts dārgi - Polija uzskata, ka tas vairs nav samērojams ar reālo tirgus cenu un vērsusies tiesā. Prasību pret Krievijas "Gazprom" un "Gazprom Eksport" kompānijam šonedēļ Polijas gāzes un naftas kompānija iesniedza Stokholmas arbitrāžas tiesā. Lieta ir konfidenciāla, un Polijas uzņēmums neatklāj tiesvedības detaļas.
Līgums ar “Gazprom” Polijai noslēgts līdz 2022.gadam. Tam beidzoties, Varšava vēlas būt gatava citiem gāzes piegādes ceļiem, tāpēc pirms nedēļas tika izziņots par ieceri beidzot būvēt gāzesvadu starp Poliju un Norvēģiju. Sīkāku informāciju par šo projektu paredzēts publiskot šā gada laikā.
