Grieķu kompāniju īpašnieki ārzemēs cer atrast labāku ekonomisko klimatu, politisko un ekonomisko stabilitāti, draudzīgu ieguldījumu un uzņēmējdarbības vidi, vienkāršu un stabilu nodokļu sistēmu, zemākas darbaspēka izmaksas, mazāku birokrātiju un vieglākas banku finansējuma iegūšanas iespējas.
„Bulgārija ir nodokļu paradīze, kur nodokļu apjoms ir 10-12% no peļņas, ” sarunā ar lsm.lv norāda Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Vasilis Korkidis, „savukārt Grieķijā komersantam ir jāmaksā divi nodokļi – kompānijas un privātpersonas. Vidēji jārēķinās, ka nodokļos tiks samaksāti 45-46% no apgrozījuma. Šī nauda ir jāmaksā, neskatoties uz to, ir vai nav peļņa. Priekšapmaksa par nākamo gadu, solidaritātes nodoklis par aizvadītajiem gadiem, tiešie nodokļi, netiešie nodokļi – tas viss Grieķijas ekonomikai nodara ļoti lielu kaitējumu. Pārāk daudz un pārmērīgi lieli nodokļi tiek iekasēti no uzņēmējiem un nogalina ekonomiku!”
Ir jāatrod motīvi, lai kompāniju vadītāji būtu ieinteresēti palikt un turpināt biznesu Grieķijā. Atrodoties brīvā tirgus apstākļos, nevar slēgt robežas, tāpēc valstij ir nepieciešami drosmīgi piedāvājumi godīgas, ilgtermiņa un stabilas nodokļu iekasēšanas sistēmas izveidošanai, lai cilvēki būtu ieinteresēti investēt projektos. Ir grūti prognozēt, kas biznesa vidē notiks pēc gada, taču Grieķijas ekonomika ir unikāla ar to, ka tiek uzspiesti likumi, apliekot ar nodokļiem iepriekšējo gadu uzņēmējdarbības rezultātus.
„Politiķi ir izdomājuši, ka šobrīd, 2015.gadā, ir jāmaksā tā sauktais solidaritātes nodoklis par 2013.gadu!” nosodoši saka Vasilis, „tā vietā, lai domātu, kā iekasēt nesamaksātos nodokļus, tiek paaugstināts esošo nodokļu slogs, kas ir milzīga kļūda.”
Uz iebildumu, ka grieķi izvairās no nodokļu maksāšanas, Korkidis atbild, ka novēlota nodokļu maksāšana nav izvairīšanās, bet nespēja samaksāt visus izdomātos nodokļus: „45 miljardi eiro no visiem nodokļu parādiem nekad netiks iekasēti, jo uzņēmumi ir slēgti vai arī personas ir mirušas. Vienu kļūdu nav iespējams izlabot ar citu kļūdu! Es uzskatu, ka risinājums ir nemainīgs nodoklis, piemēram, visiem 15%. Kad uzņēmēji būs spējīgi samaksāt, tad arī visi maksās nodokļus un būs iespējams iekasēt vairāk naudas.”
Konfederācijas prezidents atzīst, ka vienīgais veids, kā valsts var nomaksāt savus parādus, ir palielināt ekonomisko aktivitāti: „Grieķija nav spējīga atdot parādus ar tāda līmeņa ekonomiku, kāda tā ir tagad. 2014.gadā bija vērojama stabilitāte, taču pēdējos sešos mēnešos vērojama lejupslīde un negatīvi cipari.
Politiskā situācija ir nodarījusi ļoti lielu kaitējumu valsts ekonomikai. Ir jābeidz šie vēlēšanu un pirmsvēlēšanu periodi! Sešu gadu laikā mums ir bijušas piecas vēlēšanas! Tas ir par daudz! Es domāju, ka demokrātijas ir par daudz. Lai arī mēs izgudrojām demokrātiju, nespējam to vairs izturēt. Aiz politikas ir jāsaredz arī ekonomika!”
Ko darīt? Ir divi risinājumi. Pirmais – slēgt uzņēmumu un palielināt bezdarba līmeni valstī. Otrais – rast iespējas turpināt biznesu ārpus Grieķijas. „Kapitāla kontroles dēļ daudzas kompānijas izmanto kaimiņvalstu banku pakalpojumus, lai būtu spējīgi samaksāt par importu, jo ir noslēgti daudzi līgumi uz vairākiem gadiem. Nespējot norēķināties par piegādāto preci, tirgotājs zaudē uzticību ārvalstu partneru acīs, un šo zaudējumu nevar novērtēt ar cipariem,” ir pārliecināts Vasilis Korkidis.
Konfederācijas prezidents uzskata, ka banku rekapitalizācija notiks līdz pat šī gada beigām, iespējams, ka 2016.gada pirmajos sešos mēnešos kapitāla kontrole turpināsies. „Ja vēlēšanas nebeidzas un nesākam strādāt, cik vien drīz iespējams, nebūsim spējīgi restartēt ekonomiku. Tas nozīmē bankrotu,” norāda Vassilis Korkidis.
„Esam iesnieguši valdībai ļoti daudz priekšlikumu, kā atsākt ekonomisko attīstību. Vispirms ir jāatrod tie ekonomikas pīlāri, kas var nekavējoties dod rezultātus, un mums ir divi ļoti spēcīgi pīlāri: kuģniecība un lauksaimniecība. Grieķijas tirdzniecības flote ir lielākā pasaulē, mums pieder vairāk nekā 4000 kuģu. Ir jāatjauno Grieķijas kuģu būvētavu darbs, jo tās agrāk deva ieņēmumus 35 miljardu USD gadā. Arī tad, ja šobrīd izdotos iegūt tikai 20-30% no šī apjoma, joprojām tas būtu liels atbalsts Grieķijas ekonomikai. Un otrs pīlārs ir lauksaimnieciskā ražošana. To palielinot, tiks palielināts arī eksports, bet ir jāsāk ar mikroeksportu, jo šobrīd Grieķija nav spējīga apjoma ziņā nodrošināt milzīgu un pieaugošu eksportu, kā arī ir jānosedz iekšzemes patēriņš. Produktivitātes līmenis ir ļoti zems, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, lai gan mums ir ļoti labi klimatiskie apstākļi un arī ļoti laba lauksaimniecības produktu kvalitāte,” saka Korkidis.
Divās minētajās nozarēs jau pastāv infrastruktūra, kuģu būvētavas ir gatavas uzsākt darbu, kā arī ir gan zeme, gan arī darbaspēks, lai veiksmīgi darbotos lauksaimniecības nozarē, tomēr politisko spēlīšu rezultātā pieaug nevis darba vietu skaits, bet bezdarbs. 1,3 miljoni grieķu ir bezdarbnieki, no kuriem 55% ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. „Steidzīgi ir nepieciešamas jaunas darba vietas! Grieķijā ir jāatbalsta nodarbinātība, nevis bezdarbs!” kategoriski noskaņots ir uzņēmēju pārstāvis, „bezdarbnieka pabalsta vietā ir jādod nodarbinātības pabalsti. Ja viens no 680 000 valstī esošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieņemtu darbā tikai vienu cilvēku, kam tiktu maksāts nodarbinātības pabalsts, bezdarbs valstī samazinātos par 50%. Ir jāpārtrauc izmaksāt bezdarbnieku pabalsti!”
Tiem, kuri ir jaunāki par 24 gadiem, minimālā bruto alga ir 511 eiro, pārējiem – 586 eiro, bet neto sanāk aptuveni 450 eiro. Bezdarbnieka pabalsts ir 380 eiro. Ja rēķina, ka darbiniekam no algas ir jāsedz transporta izmaksas, lai nokļūtu darbā, nereti sanāk, ka par strādāšanu saņem mazāku algu, nekā ir bezdarbnieka pabalsts. Grieķija šobrīd piedzīvot tieši tādu pašu situāciju, kāda bija Lielbritānijā, pirms Mārgareta Tečere nāca pie varas, kad daudzi briti deva priekšroku pārtikt no bezdarbnieku pabalstiem. „Konfederācija uzskata, ka minimālajai algai ir jābūt 751 eiro, kā tas bija pirms krīzes. Tā ir iespēja cilvēkam dzīvot ar cieņu, spējot samaksāt savus rēķinus. Un bezdarbs ir ļoti liela problēma. Mēs esam draudzīgi pret tūristiem, bet ļoti nedraudzīgi pret mūsu pilsoņiem, un naidīgi pret uzņēmējiem,” drūmi saka Vasilis Korkidis.
Uz jautājumu, kāpēc politiķi ir ieinteresēti sagraut valsts ekonomiku, Korkidis atbild: „Uzskatu, ka politiķi dzīvo virtuālā pasaulē. Iekļūstot parlamentā, vienīgā lieta, par ko viņi domā, ir - kā tikt vēlreiz ievēlētiem, kā balsot un būt pēc iespējas tuvāk partijas līderim, lai nākamajās vēlēšanās atkal iekļūtu kandidātu sarakstā. Politiķi vēlas, lai cilvēki noticētu, ka melns ir balts un meli ir patiesība. Mēs nevaram uzticēties politiķiem. Manuprāt, grieķi ir labi uzņēmēji, jo ne jau nejauši tie tautieši, kuri ir izceļojuši uz ārzemēm – ASV, Austrāliju, Vāciju un citām valstīm –, veiksmīgi uzsāk savu biznesu, taču aizbraukšana no Grieķijas nav risinājums. Redzu, ka mūsu ekonomikā ir potenciāls, tikai to neprotam izmantot. Ekonomiskajai izaugsmei ir nepieciešamas jaunas darba vietas, bet ar visu to, kas notiek politikā, zaudējam ļoti vērtīgo laiku. Ir jāslēdz vēlēšanu iecirkņi, lai varētu atvērt tirgu! ”
Grieķijas Tirdzniecības un uzņēmējdarbības konfederācijas statistika:
