Iestājoties pavasarim, uzņēmuma „Liepājas enerģija” teritorijā šķeldas kaudzes sarukušas jau pavisam mazas. Jauni šķeldas krājumi tiks veidoti šī gada nogalē, norāda uzņēmuma „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. Šķeldu kā kurināmo uzņēmums izmanto jau piecus gadus, un tas ļāvis ne tikai samazināt siltumenerģijas tarifu, bet arī saglabāt stabilu situāciju laikā, kad mainās gāzes cena, uzsver Anatolijs Suškovs:
„Ieguvumi ir ļoti lieli. Jau piekto gadu stabili strādājam un tikai palielinām šķeldas īpatsvaru kurināmā bilancē. Piesaistot ES finansējumu, pilnīgi iespējams, ka palielināsim vēl vairāk.”
Izmantojot biomasu, uzņēmums „Liepājas enerģija” ar šķeldu saražo vairāk 65% no kopējā siltumenerģijas apjoma.
SIA “Liepājas enerģija” saražotās siltumenerģijas apjoms (%)
Kaut arī Latvijas uzņēmumos situācija ir atšķirīga, jau šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu izmanto šķeldu un šie apjomi tikai pieaugs.
„Šķeldas katlumājas Latvijā tiek būvētas gandrīz 90% gadījumu, izmantojot tieši ES līdzfinansējumu. Visos šos gadus uzņēmumi ir piedalījušies savu iekārtu rekonstrukcijā. Tagad, ja nemaldos, 23 miljoni eiro paredzēti katlumāju rekonstrukcijai un vēl 23 miljoni siltumtrašu rekonstrukcijai. Tie, kam nav uzlikti šķeldas katli, šo iespēju izmantos. Pārsvarā tās ir mazākas pilsētas un pagastu centri, kur būtu jāuzstāda apkures katli ar atjaunojamiem energoresursiem,” skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
Viņš norāda, ka šķeldu plānots izmantot arī galvaspilsētā:
„Rīgā varētu būvēt 100 megavatu šķeldas katlumāju, kas varētu ietekmēt kopējo patēriņu Latvijā. Zinot, cik lielā apjomā tiek eksportēts uz Skandināvijas valstīm, eksporta apjomus tas, visticamāk, neietekmēs. Jāpiebilst,
tagad ir beigu fāze gāzes koģenerācijas staciju izmantošanai. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc uzņēmi gāzi aizstāj ar šķeldu. Tas nepieciešams, lai saglabātu stabilu tarifu Latvijā.”
Pavasarī tiek izsludināts jauns konkurss šķeldas piegādātājiem, stāsta uzņēmuma „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. Pašlaik šķeldu piegādā četri uzņēmumi, arī SIA „ŪSI” no Aizputes novada Kalvenes pagasta. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Jonass atceras vēl laikus, kad atgriezumus no kokapstrādes nav bijis kur likt un tos vienkārši dedzinājuši, tad pievērsušies eksportam, bet, palielinoties šķeldas patēriņam siltumapgādē, stabili tiek strādāts tikai vietējā tirgū. Tie, kuri domāja, ka šķelda būs viegls tirgus, no spēles izstājušies.
„Tagad mums ir līgums ar „Liepājas enerģiju”, kur ir vislielākais noiets. Jau ceturto gadu piedalāmies konkursā. Tad mūsu šķelda nonāk vēl Aizputē, Kuldīgā un uzņēmumā „Kurzemes atslēgas”,'' uzskaita Jonass.
Šķeldas piegādātājs uzsver, ka cenas šādos konkurences apstākļos ir kritušās un pelņa paliek mazāka. SIA ''ŪSI” arī šogad piedalīsies ''Liepājas enerģijas” izsludinātajā konkursā. Liepājā ik gadu izmanto vairāk nekā 200 000 beramo kubikmetru koksnes šķeldas. Pagājušā gada rudenī apkures sezona sākusies agrāk nekā parasti, līdz ar to šķeldas patēriņš līdz sezonas beigām kopumā Liepājā varētu būt lielāks. Uzņēmumā skaidro, ka viss atkarīgs no tā, kāds būs pavasaris.
