Nopērkot biļeti sabiedriskā transporta pasažieris samaksā ne tikai par degvielu, elektrību, algu šoferim, transporta remontu vai e-talona elektroniskās sistēmas uzturēšanu, bet arī piemēram, par Rīgas satiksmes dienesta automašīnu līzingu, videosižetu vai informatīvo materiālu veidošanu, ko jūs varat redzēt, piemēram, transportā izvietotajos ekrānos, par dažādiem pētījumiem, ēku un teritorijas uzturēšanu un daudz ko citi.
Apšaubītie tēriņi:
48 406 eiro - iespējams nelietderīgiem ārppakalpojumiem
1 028 523 - ar sabiedrisko transportu nesaistītu izdevumu attiecināšnu uz biļetes cenu
190 155 - privātai lietošanai nodotās dārgas dienesta automašīnas
16 103 220 eiro - dīzeļdegvielai
Vētot izdevumus 2013.gadā VK konstatēja, ka, piemēram vairāk nekā 48 tūkstoši eiro iztērēti, iespējams, nelietderīgiem ārpakalojumiem, vairāk kā 190 tūkstoši - privātai lietošanai nodotu dārgu dienesta automašīnu līzingam un uzturēšanai, kas ir nesamērīgi lielas izmaksas, vairāk kā miljons eiro tēriņu attiecināti uz biļetes cenu, lai gan ar sabiedrisko transportu šie tēriņi nebija saistīti, bet dīzeļdegvielai iztērētie vairāk kā 16 miljoni iepirkti veidā, kur nav iespējams gūt pārliecību, ka līdzekļi izlietoti efektīvi. Kopumā tie ir vairāk nekā 17 miljoni, un izdalot uz pasažieru skaitu, tie ir 11 centi no katras nopirktās biļetes, par kuru pamatotu iekļaušanu tarifā var šaubīties.
Lai arī tieši uz biļetes cenu neattiecas, VK ziņojumā apšaubīts arī piemēram aptuveni miljons eiro lielais pārskaitījums arodbiedrībai, kas notiek no RS budžeta.
Ir lietas, kuras kopš 2013.gada RS esot mainījusi, piemēram, palielināts individuālais līdzmaksājums privāti izmantotajiem auto, vai noteikti stingrāki noteikumi uzņēmuma līgumiem. Tomēr joprojām kopumā izdevumu pozīcijas ir līdzīgas.
VK atsevišķi nepētīja, piemēram, jauno trolejbusu vai autobusu iepirkumus. Taču jau iepriekš tika uzdoti jautājumi arī par to dārdzību. Piemēram, viens jaunais trolejbuss izmaksājis vairāk nekā 800 tūkstošus eiro.
Trolejbusos ir arī tāda ekstra, kā ekrāni, kuros var redzēt ārpusē notiekošo, turklāt ne tikai pie šofera, bet arī transporta vidū, bet krēsli apšūti ar audumu, kas ražots speciāli RS.
Kas attiecas uz pasažieru ērtībām, tad jāsaka, ka mūsu pasažieri ir pieraduši pie salīdzinoši augstām vērtībām, tā saka RS direktore Elīna Epalte-Drulle.
Turklāt viņa norāda, ka krēslu audums bijis ražotāja ziņā, bet kopumā iepirkto trolejbusu, autobusu vai tramvaju dārdzība esot atkarīga no tām prasībām, kuras kā pasūtītājs izvirzījusi Rīgas dome (RD).
"Protams, ka izstrādājot tehniskās specifikācijas, mēs skatījāmies, kādas šīs izmaksas varētu būt, bet jebkurā gadījumā mēs arī skatījāmies, lai mēs varētu izpildīt šīs kvalitātes prasības, lai transporta līdzekļi būtu ērti un droši, un atbilstoši mūsdienu prasībām," sacīja RS direktore Epalte-Drulle.
RS saņēmusi arī VK pārmetumus, ka neuzskaita visus pasažierus, piemēram, pirmskolas vecuma bērnus vai sabiedriskā transporta lietotājus svētku dienās, kad pasažieri tiek pārvadāti bez maksas.
Tādējādi viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksa ir paaugstināta un, vienkāršoti izsakties, maksājot par biļeti ikdienā, jūs daļēji samaksājiet arī par tām dienām, kad it kā varat braukt par brīvu.
Uzskaites problēmas varētu atrisināt iespēja e-talonos ielādēt arī nulles biļetes, kas transportā javalidē. Taču RS nedomā ko mainīt.
"Tad ir jautājums, vai mēs neierobežojam cilvēku tiesības pārvietoties, jo, ja es nedzīvoju Rīgā, atbraucu uz svētku salūtu, man šī e-talona nav un svētku dienā to varētu būt problēmas nokārtot, vai manas tiesības netiek ierobežotas?" pretjautā RS direktore Epalte-Drulle.
Disksuija par biļešu cenām Rīgā pārvērtusies arī par sava veida politisko cīņu lauku. Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") vajadzībā celt cenas vaino valdību un īpaši partiju "Vienotību", kas nedod pietiekami daudz valsts naudas transporta uzturēšanai. Valdībā savukārt norāda uz RD vadības un RS patvaļību. Tikmēr neatkarīga jauno tarifu izvērtēšana izpaliek. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tāpēc rosina, ka jābūt kāda ārējai institucijai, kas šos tarifus varētu izvērtēt.
"Ņemot vērā pieredzi, piemēram, ar siltumapgādi, ka tarifus vērtē regulators, tad mēs uzskatam, ka faktiski tā varētu būt, ka sabiedriskā transporta tarifus arī vērtē regulators," sacīja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktors Aivars Draudiņš.
Tam gan vajadzīgas likumdošanas izmaiņas un ietekmēt šobrīd tarifu cenas šādi nav iespējams. Ministrijas pārstāvis pieļauj, ka, ja regulators tiks iesaistīts, tam varētu dot tiesības tarifus vērtēt ne tikai izmaiņu gadījumā, bet pārskatīt arī jau esošos tarifus. Komisija vēlmi to darīt gan neizrāda.
