Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji – virkne atjaunojamās enerģijas ražotāju – vērsās ST, apstrīdot Subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanas likumības atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam, kas attiecīgi noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.
Tiesa uzsvēra, ka nodokļa rezultātā ieviestais ražotāju pamattiesību ierobežojums ir pamatots un racionāls.
No atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem bija pārmetumi par likuma pārāk sasteigtu pieņemšanu bez pienācīgas konsultēšanās ar nozari. Savukārt tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, nolasot tiesas spriedumu, noraidīja šos pārmetumus. Likumdevēja rīcība bijusi atbilstoša Satversmei un citu likumu normām.
Ziņots, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis tika ieviests 2014.gadā, lai ierobežotu elektroenerģijas subsīdiju radīto slogu uz elektroenerģijas cenām. Tomēr tas izraisīja atbalstītās enerģijas ražotāju asus protestus un pamudināja sūdzēties gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Komisijā.
Ja Satversmes tiesa prasību šajā lietā būtu atzinusi par neatbilstošu Satversmei, atjaunojamās enerģijas ražotājiem un koģenerācijas stacijas īpašniekiem būtu bijis pamats pieprasīt no valsts atmaksāt jau līdz šim iekasēto nodokli vairāk nekā 38 miljonu eiro apjomā.
Prasība gan ir noraidīta. Tomēr valsts joprojām nevar izmantot nodoklī iekasēto naudu, jo ražotāju sūdzību par nodokli un Latvijas enerģētikas subsīdiju sistēmu kopumā izskata arī Eiropas Komisija. Sākotnēji bija iecerēts, ka Eiropas Komisiju lēmumu par subsidētās enerģijas nodokli varētu izskatīt dažu mēnešu laikā, tomēr izskatīšanas termiņš ticis vairākkārt atlikts un tiek prognozēts tikai šī gada rudenī.