"Tas ir nepieļaujami, ka citas valsts bankrota administrators ar citas valsts tiesas lēmumu var apķīlāt Latvijas valsts un uzņēmumu aktīvus." Tik skarbs savos spriedumos par nesen Eiropas Savienības tiesā pieņemto lēmumu, kas ļauj arestēt "airBaltic" un lidostas "Rīga" aktīvus, ir satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
„Tas ir pārsteidzoši, ka gadījumā, kad vienam nelielam veikalu tīklam tika piemēroti kontu aresti - kāda bija Lietuvas valsts reakcija. Es pieļauju, ka šinī gadījumā Latvijas valsts reakcijai ir jābūt vēl asākai par Latvijas valsts aktīvu apķīlāšanu. Es pieļauju, ka mēs nevaram tolerēt šādus kaimiņvalsts draudzīgos žestus,” saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība").
Strīds starp "Fly LAL", lidostu un „airBaltic” aizsākās pirms aptuveni sešiem gadiem, kad Lietuvas aviosabiedrība vērsās tiesā, prasot piedzīt nepilnu 200 miljonu litu jeb 58 miljonu eiro zaudējumus. Tos, "Fly LAL" ieskatā, radījusi 2007.gadā ieviestā apjoma atlaižu politika, ļaujot "airBaltic" noteikt zemākas cenas saviem lidojumiem. Lai arī apjomu atlaižu sistēma tika atcelta 2009.gadā, "Fly LAL" iesniegtajā bankrota pieteikumā tiesā tieši šo iemeslu norādīja kā galveno iemeslu kompānijas kraham.
Šobrīd "Fly LAL" uzsākto tiesvedību turpina kompānijas bankrota administrators, kurš ir apņēmības pilns panākt iepriekš nolemtā Lietuvas tiesas lēmuma izpildi Latvijā.
„Gan Latvijā, gan Lietuvā tiesu lēmumi ir jāpilda, jo kādi likumi ir Lietuvā, tādi tie ir arī Latvijā. Ja tiesa ir lēmusi uzlikt arestu atbildētāja īpašumam, tad tas ir jāpilda. Šie aresti būs spēkā tik ilgi, kamēr netiks panākts lēmums tiesvedībā starp “Fly LAL” un "airBaltic Corporation",” saka "Fly LAL" bankrota administrators Aurims Valaitis.
Pēc Valaita teiktā, Lietuvas tiesu sistēmas pirmajā instancē lēmums par zaudējumu piedziņu varētu tikt pieņemts jau šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Ja zaudējumus izdosies piedzīt, tas ļautu noslēgt „FlyLAL” bankrota procedūru. „Šajā jautājumā strādā liela advokātu grupa. Viņiem jādara viss iespējamais, lai Latvijas Augstākā tiesa pieņemtu lēmumu uzlikt arestu “airBaltic” un lidostas īpašumiem un tas tiktu izpildīts,” norāda administrators.
Satiksmes ministrijā gan uzsver, ka nedz lidosta, nedz "airBaltic" nevar nest atbildību jautājumā par apjoma atlaižu sistēmu, jo to apstiprināja bijušā premjera Aigara Kalvīša vadītais Ministru kabinets.
Vēl jo vairāk lidostas aktīvu arests nav pieļaujams, jo tas ir ne tikai valsts stratēģiskais civilās, bet arī militārās infrastruktūras objekts. „Mēs izmantosim visus juridiskos līdzekļus un juridiskās iespējas, tai skaitā EK, starptautiskās tiesības, tai skaitā nacionālās tiesības, lai šo lēmumu turpinātu apstrīdēt. Mēs kopš 2008.gada to esam darījuši un turpināsim darīt, lai šis prasības nodrošinājums nestātos spēkā,” saka Matīss.
Kādi būs turpmākie soļi, ministrs neatklāj. Lai arī lēmums par aktīvu arestu Latvijā nav īstenots, pirmie zaudējumi jau ir. Situācija, kad kompānijai varētu draudēt aktīvu arests, varētu apgrūtināt "airBaltic" investoru meklējumus.
Iepriekš jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas "airBaltic" un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā. Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī
