No diskusijām par nodokļu reformu, kas tikai tagad sākušās, var secināt, ka izmaiņas tajā rosinās ne tikai opozīcijas, bet arī koalīciju veidojošās partijas. Savu redzējumu par reformu otrdienas rītā premjeram iesniedza “Vienotība”, aicinot neradīt nozīmīgas atšķirības ar kaimiņvalstīm akcīzes likmēm, kā arī analizēt iespējas 95% no mikrouzņēmuma nodokļa iemaksām novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas reformā šobrīd nav paredzēts.
Savukārt Saeimas Budžeta apakškomisijā Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks norādīja, ka būtu jāmaina, piemēram, ar nodokļiem neapliekamais minimumu, kas paredzēts 300 eiro apmērā plus 175 – par katru bērnu.
Nacionālā apvienība piedāvā to noteikt vienādu - 250 eiro. Tāpat partija rosina veidot speciālos budžetus, piemēram, ceļu uzturēšanai vai Kultūrkapitāla fondam, un citas izmaiņas plānā.
“Nekustamā īpašuma nodokļa reforma faktiski būtu jāveic vienlaicīgi. Tas ir saistībā ar pašvaldību kompensējošiem mehānismiem. Uzņēmumu ieņēmumu nodoklī vajadzētu paredzēt, ka 7% aiziet pašvaldībām, 13% paliek valsts pusē – lai pašvaldības būtu ieinteresētas, lai uzņēmējdarbība attīstās,” saka Parādnieks.
Tieši pašvaldību bažas, ka tās varētu zaudēt reformas rezultātā, īpaši uzsver arī to pārstāvošās organizācijas. Deputāts un vienlaikus arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis otrdienas apakškomisijas sēdē atgādināja, ka reformā paredzētie pašvaldību ienākumi 19,5% no kopējiem nodokļiem jau tā ir mazāk nekā šobrīd, un nav skaidrs, kā to pašu nodrošinās.
“Protams, mūsu ieskatā, nodokļus ir labi samazināt, ja vien spēj rast veidu, kā piepildīt budžetu. To mēs vēl neesam sagaidījuši,” pauda Valainis (“Vienotība”).
"Šobrīd, ja iedzīvotāju ienākumu nodoklis dalās 80 pret 20, tad, samazinot nodokli pēc šīs reformas ieviešanas, pat 100% novirzot pašvaldībām, visticamāk, neizpildīsies šis 19,5% - tur būs jāizdomā cits mehānisms,” norāda Valainis.
Tāpat veiktie aprēķini liecinot, ka mazo algu saņēmēju situāciju šī reforma tikpat kā neuzlabojot. Finanšu ministrijā gan arī uzsver – ka šis ir sākuma variants. Reforma vēl nav pieņemta pat valdībā, un gala vienošanās jāpanāk līdz rudenim.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
