Visus 58 budžetu pavadošus likumus parlaments izskatīja trešdien ap pulksten 18:00 vakarā, bet likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”, kuram bija iesniegti 644 priekšlikumi, deputāti skatīja līdz diviem naktī. Par vidēja termiņa budžetu balsoja 60 deputāti, pret bija 36 deputāti.
Pēc tam opozīcija rosināja pašu 2017.gada budžetu izskatīt vēlāk ceturtdien, pēc kārtējas sēdes, kas plānota 9:00 no rīta, taču šis priekšlikums tika noraidīts.
Priekšlikumu izskatīšanā bijušas arī vairākas samērā asas runas, it īpaši par tā sauktajām deputātu kvotām, kas nozīmē, ka deputāti paši izvēlas projektus, kuriem piešķirt valsts naudu.
Deputāti jau atbalstījuši vairāku miljonu eiro novirzīšanu dažādiem projektiem, piemēram, baznīcu remontdarbiem tikuši aptuveni divi miljoni eiro.
Aktīvi pret valsts naudas dāļāšanu turpināja iebilst Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums, kurš kritizēja tā saukto „deputātu kvotu” principu. Viļums arī iebilda koalīcijas deputātu priekšlikumam 140 000 eiro novirzīt Imanta Ziedoņa mantojuma pētniecības, saglabāšanas un radošo programmu īstenošanai, ko koalīcija balsojumā gan atbalstīja.
“Visu cieņu tam, ko dara fonds „Viegli”, bet, kā jau iepriekš minēju, manuprāt, Imants Ziedonis nav pelnījis, lai viņa muzeju, viņa darbu, viņa dzīves darbību atbalstītu tikai no kaut kādiem vienreizējiem deputātu atbalstiem kvotu vai kā citādi. „Rīgas balzamu”, ja nevar dabūt veikalā, tad viņu var dabūt zem letes”. To viņš, protams, rakstīja par padomju laikiem. Šobrīd sanāk, ka šī muzeja un Imanta Ziedoņa fonda darbība sanāk kaut kur līdzīga, un man šķiet, kā jau teicu, Imants Ziedonis nav pelnījis, ka šādā veidā un tikai šādā veidā tiek atbalstīta viņa darbība,” sacīja Viļums.
Viļums no tribīnes arī sacīja, ka ir saprotams, kāpēc valstī ir attīstības problēmas, jo katrs politiskais spēks “kā tāds izsalcis vilks velk savu medījumu uz savu alu, uz savu ministriju, uz savu pašvaldību uz savu nevalstisko organizāciju”.
Sekoja arī vairākas deputātu runas, kas vairs nebija saistītas ar tieši tajā brīdī skatāmo priekšlikumu, un Valdim Kalnozolam Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pat lika atslēgt mikrofonu.
Lai vairākus simtus priekšlikumu izskatītu ātrāk, virkne deputātu ierosināja saīsināt debašu laikus līdz divām minūtēm pirmajā reizē un vienai minūtei otrajā reizē, ko Saeimas vairākus atbalstīja.
Šādu priekšlikumu parlamentārieši iesniedza pēc tam, kad vairāku deputātu runas vairs nebija par tajā brīdī apspriesto tēmu, un Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka aicināja deputātus nerunāt aplinkus un izrādīt cieņu viens otram.
“Es atceros, kā mēs kādreiz naktī viena daļa uz krēsliem šeit ap diviem trijiem naktī dziedājām. Mēs neieguvām no tā cilvēku, mūsu vēlētāju cieņu. Kam mēs šodien runājam? Es pilnīgi respektēju Viļuma kunga viedokli. Es viņu pilnīgi respektēju. Jūs kādreiz bijāt pozīcijā, es kādreiz biju opozīcijā. Arī “Jaunais laiks” kādreiz bija opozīcijā, bet mēs tomēr tad kaut kādā veidā mēģinājām saglabāt cieņu viens pret otru. Neriebsim viens otram! Runāsim par lietu ar mēru un pieņemsim budžetu gala beigās!” aicināja Līdaka.
Samērā liela jautrība sākās tad, kad deputāts Artus Kaimiņš mēģināja pārliecināt kolēģus neatbalstīt priekšlikumu piešķirt 120 000 eiro Priekšvēlēšanu diskusiju nodrošināšanai komerciālajās televīzijās. Šis priekšlikums tika noraidīts gan komisijā, gan ministru kabinetā, tā kā neviens pat netaisījās balsot par, un nebija skaidrs, ko īsti Kaimiņš mēģina pārliecināt.
