Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā. Valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro.
Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. – 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
Koalīcija atbalsta pozīcijas deputātu priekšlikumus, opozīcijas - noraida
Debašu laikā ar virkni priekšlikumu klajā nāca gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Kamēr valdību veidojošo partiju deputātu idejas atbalstu guva, opozīcijas - tika noraidītas. Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") jau iepriekš pauda, ka opozīcijas deputātu idejas nav iespējams realizēt. To vidū bija, piemēram, 12 miljonu eiro piešķiršana skolotāju algām.
Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") LTV "Panorāmai" akcentēja, ka prioritātes bija nacionālā un sociālā drošība, kas izpaudusies, piemēram, kā lielāka budžeta piešķiršana Aizsardzības ministrijai un minimālās algas palielināšanai.
Šadurskis LTV "Panorāmai" uzsvēra, ka "šis nav revolucionāru pārmaiņu budžets". Arī viņš pauda, ka budžetā galvenās prioritātes ir sociālā un nacionālā drošība. Būtiska ir arī sociālās nevienlīdzības mazināšana. Tikmēr "Saskaņas" deputāts Andrejs Elksniņš norādīja, ka budžets vairāk ir domāts tērēšanai nekā pelnīšanai, kurā netiks mazināta nabadzība.
Līdzīgus, kritiskus viedokļus opozīcijas deputāti izteica jau tad, kad valsts budžetu apstiprināja vēl pirmajā lasījumā. Jau tad viņi norādīja, ka koalīcija ir izveidojusi budžetu, kas nemazinās nabadzību un neapturēs emigrāciju. Koalīcija tad atbildēja, ka opozīcijai ir jāpieņem reālās ekonomiskās iespējas un iespējas izveidot valstij labvēlīgu budžetu.
Pozīcijas deputāti arī atbalstīja vairākus priekšlikumus, kur finanšu līdzekļi paredzēti koalīcijas deputātu dzimtajām pusēm. Piemēram, atbalstu guva priekšlikums piešķirt līdzekļus rotaļlaukuma izbūvei Smiltenē, kur bijušais mērs ir tagadējais "Vienotības" deputāts Aivars Mežulis. Tāpat atbalstu saņēma Valmiera, kuras bijušais mērs Inesis Boķis šobrīd ir Saeimas deputāts no "Vienotības". Straujuma gan noliedza, ka nauda reģioniem un dažādiem projektiem piešķirta atkarībā no deputātu dzīvesvietas vai dzimtās vietas. Viņa norādīja, ka Smiltenei patiešām varētu būt vajadzīgi rotaļlaukumi.
Tomēr kopumā diskusiju par nākamā gada budžetu trešdien bija mazāk kā pagājušajā nedēļā, kad Saeima budžetu skatīja pirmajā lasījumā.
Līdz ar atšķirīgajiem komentāriem par nākamā gada budžetu, diametrāli pretēji bija arī koalīcijas un opozīcijas deputātu secinājumi par pieņemto budžetu. Ja opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars pauda, ka viņam neesot labi padarīta darba sajūtas, tad Šadurskis, to noklausoties, atbildēja ar tieši pretējo - viņam gan esot labi padarīta darba sajūta.
Pieaug minimālā alga un tēriņi valsts aizsardzībā
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015. – 2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.
Budžets un pavadošie likumprojekti paredz, ka no 1. janvāra minimālā alga pieaugs no 320 uz 360 eiro. Atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā.
Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.
Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēti papildu 21,5 miljoni eiro, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Veselības ministrijas finansējuma apjomu pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, pedagogu algu palielināšanai un sporta nozares finansēšanai.
Satiksmes ministrijai 2015. gadā papildu piešķirti 32,6 miljoni eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Nevienai Latvijas pašvaldībai 2015. gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014. gadu nesamazinās, norāda Finanšu ministrija.
2015. gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015. gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei. Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi – investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (2014. gadā 200 tūkstoši eiro).
No ES fondiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.
