Saeima pieņem 2016. gada valsts budžetu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeima pēc vairāk nekā desmit stundu ilga darba ārkārtas sēdē pirmdien, 30.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus vairāk nekā 20 likumos. 

Tie tostarp paredz, piemēram, lielāku akcīzes nodokli degvielai un alkoholam, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, paaugstināt atalgojumu ministriem un Saeimas deputātiem, kā arī jauna - solidaritātes - nodokļa ieviešanu.

Pirms budžeta Saeima pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem - tas paredz līdz 2018.gadā aizsardzībai atvēlēt finansējumu  2% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar aizsardzību finansējuma pieaugums primāri būs jānodrošina iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai. 

Budžeta tēriņi 7,69 miljardi eiro

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, 2016.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir teju par 215 miljoniem eiro vairāk. Savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro.

Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP. 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Lemjot par 2016.gada budžetu galīgajā lasījumā, Saeima kopumā izskatīja 1247 priekšlikumus. Par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 34.

Premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) debatēs atgādināja, ka pašlaik pasaule balansē uz miera un nemiera robežas, un uzsvēra, ka drošība ir īpaši svarīga.

Latvija ies uz priekšu ar attīstības degsmi, jo faktiski citu iespēju mums nav, debatēs norādīja Straujuma. Premjere sacīja arī, ka budžeta veidošanas laikā bija gan konstruktīva, gan pašmērķīga kritika, bet “esam darījuši to labāko iespējamo”.

Nākamajā gadā papildu finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai, informē Saeimas Preses dienestā.

Papildu nauda piešķirta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī Valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanai.

Vēl papildu līdzekļi novirzīti pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Tāpat papildu līdzekļi piešķirti Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.

Mediķu algām piešķir papildu 10 miljonus

Saeima atbalstīja papildu desmit miljonu eiro atvēlēšanu mediķu algu pieaugumam nākamgad. Tiesa, opozīcijā esošā partija "Saskaņa" rosināja papildus piešķirt 22 miljonus eiro.

"Ierosinām no pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozes pieauguma piešķirt nosaukto summu,” teica Saeimas deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa"), norādot, ka ar 10 miljoniem eiro varēs nodrošināt atalgojuma celšanu vien par 5%.

"Saskaņas" deputāts: Veselības aprūpei papildus jāpiešķir 22 miljoni eiro
00:00 / 01:11
Lejuplādēt

"Protams, veselības aprūpes finansējums, kas nākamgad pieaug par aptuveni 25 miljoniem eiro, ir ielāps. Un tā mēs veidojam veselības aprūpes sistēmu ielāpu uz ielāpa," plēnārsedē atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Šadurskis: Nākamgad veselības aprūpei būs ievērojami vairāk naudas
00:00 / 00:52
Lejuplādēt

"Bet mums ir brīnišķīga iespēja, ka mēs esam šobrīd pieņēmuši lēmumu par minimālajām sociālajām iemaksām noteikt veselību kā vēl vienu apdrošināšanas veidu.

(..) Rēķinu, ka 2017.gadā mūsu ieņēmumu pieaugums sociālajās iemaksās būs aptuveni 100 miljoni eiro, un šeit es redzu to sapratīgo un adekvāto finansējuma pieaugumu veselībai," teica Šadurskis.

Tāpat Saeima nākamā gada budžetā rezervēja deviņus miljonus eiro pedagogu atalgojuma reformai.

Savukārt 2,3 miljonus eiro nākamgad plānots novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.

Solidaritātes nodoklis labāk atalgotajiem

Saeima atbalstīja lielo uzņēmumu organizāciju iepriekš asi kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada. Tas būs Latvijā jauns nodoklis, kā likme būs vienāda ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tā patlaban ir 34,09%, no kuras 23,59 % maksā darba devējs un 10,5 % – darba ņēmējs.

Šī nodokļa ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 23,4 miljoni eiro, un tie nonāks nevis valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, bet gan valsts pamatbudžetā, informē Saeimas Preses dienestā.

Tas ļaušot segt attiecīgos budžeta izdevumus Labklājības ministrijas valsts budžeta programmā "Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas".  

Solidaritātes nodoklis

Visai algai, arī tai daļai, kas pārsniedz 4000 eiro, piemēro

- gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašlaik 23%)

-  gan sociālā nodokļa likmi – darba devēja daļu 23,59% un darba ņēmēja daļu 10,5%.

 

Taču sociālās apdrošināšanās iemaksu “griesti” saglabājas un pabalstus un pensijas aprēķinās no iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro mēnesi.

 

VSAA aprēķinās pārmaksu – darba devēja un darba ņēmēja iemaksas sociālajā budžetā par algām, kas pārsniedz 4000 eiro:

 - Līdz šim gada beigās pārmaksu atmaksāja uzņēmējiem un darbiniekiem

- Paredzēts, ka turpmāk atmaksu nevarēs saņemt un pārmaksu kā “solidaritātes nodokli” ieskaitīs pamatbudžetā. 

 

Solidaritātes nodoklis attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro.

Solidaritātes nodokļa ieviešana skars 4 700 cilvēkus darbspējas vecumā.

Likuma izstrādātāji norāda, ka jauns likums bija nepieciešams, lai mazinātu nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja – ārzemnieka, ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja – ārvalstnieka un pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni.

Solidaritātes nodokļa ieviešanu Saeimas plēnārsēdē kritizēja opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš mudināja solidaritātes nodokli pārdēvēt par "vienotības nodokli".  "Kad ienāksies šī nodokļa ieņēmumi, mēs redzēsim, kas par ko ir atbildīgs," uzsvēra deputāts. Viņa priekšlikums gan netika atbalstīts.

Audzēs ministru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algu

No nākamā gada par 600 līdz 700 eiro tiks palielināts atalgojums Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem. Par šādiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nolēma Saeima.

Premjera mēnešalgu pielīdzinās Saeimas priekšsēdētājas atalgojumam, ministru - Saeimas spīkera biedru algai.

Šobrīd Ministru prezidenta atalgojums ir 3098 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet līdz ar grozījumiem alga tiks palielināta par aptuveni 670 eiro, tādējādi premjera atalgojums no 2016.gada būs 3771 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt ministru algas pieaugs par aptuveni 780 eiro - no līdzšinējiem 2781 eiro uz 3580 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Aprēķināts, ka parlamentāro sekretāru atalgojums palielināsies par aptuveni 600 eiro, savukārt parlamenta frakciju un komisiju vadītājiem - 730 eiro.

Tāpat atbalstīts algas palielinājums tiesībsargam, līdzšinējā koeficienta 3,41 vietā piemērojot koeficientu 4,05.

Vienlaikus noteikts, ka Ministru kabineta loceklis saņem piemaksu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, ja papildus aizvieto prombūtnē esošu valdības locekli.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 95% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem, savukārt attiecīgi ministru izdevumi nepārsniedz 90% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem.

Šīs izmaiņas izmaksās vairāk nekā 700 000 eiro. 

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms nemainīsies

Saeima atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā. Tāpat nolemts neieviest mikrouzņēmumiem aizliegtās nozares, par ko iepriekš diskutēts.

Kā ziņots, finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem no 2016.gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām, lai nodrošinātu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms nekropļotu konkurenci pakalpojumu sektorā. Tomēr vēlāk tika nolemts šo priekšlikumu nevirzīt.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pirms balsojuma par likuma grozījumiem norādīja, ka mikrouzņēmuma nodoklis pašlaik ir vienīgais valsts piedāvātais atbalsta instruments mazajiem uzņēmumiem.

"Uzņēmēju griba ir kapitāls, un to ir jāprot izmantot. To var panākt ar prognozējamu nodokļu politiku,” uzsvēra ekonomikas ministre.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") norādīja, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nākamgad nolemts neveikt nekādas izmaiņas, ņemot vēra arī apstākli, ka Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie jauna atbalsta mehānisma iesācējiem biznesā.

Ieviesīs diferencētu neapliekamo minimumu

Ar grozījumiem likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) parlaments nolēma ieviest diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu. Saskaņā ar likumprojektu iecerēto diferencētu neapliekamo minimumu plānots aprēķināt pēc valdības noteiktas formulas.

Atbilstoši šai formulai, jo lielāki būs nodokļu maksātāja ieņēmumi, jo mazāks būs viņam piemērotais neapliekamais minimums.

Diferencētu neapliekamo minimumu plānots ieviest pakāpēniski no 2016.gada. Paredzēts, ka nākamgad minimālais mēneša neapliekamais minimums saglabāsies līdzšinējo 75 eiro apmērā, un to piemēros visiem strādājošajiem. Finanšu ministrija plānojusi, ka iedzīvotājiem ar zemākām algām – līdz 380 eiro mēnesī – diferencētais neapliekamais minimums nākamgad būs 100 eiro mēnesī, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Šie nodokļu maksātāji pārmaksāto nodokli, ko pārrēķinās, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, varēs saņemt, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzot ienākumu deklarāciju par taksācijas gadu. Savukārt strādājošajiem, kuriem atalgojums ir no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot noteiktu formulu, pakāpeniski samazināsies, un pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliks 75 eiro apmērā mēnesī.

Tāpat Saeima nolēma nākamgad saglabāt IIN likmi esošājā - 23% apmērā.

Vienlaikus minimālā alga Latvijā nākamgad palielināsies par 10 eiro - no pašreizējiem 360 eiro līdz 370 eiro.

Atvieglojums par apgādībā esošajiem pieaugs par 10 eiro

Vienlaikus paredzēts atcelt IIN atvieglojumus par apgādībā esošajiem pieaugušajiem. Tas attieksies arī uz gadījumiem, kad apgādībā esošais pieaugušais ir bērna kopšanas atvaļinājumā.  

Sākotnēji gan tika solīts nākamgad par 25 līdz 30 eiro palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem, taču nu šī summa sarukusi trīskārt.  

Lai cilvēkiem paliktu vairāk naudas uz rokas, izstrādājot budžetu, par 10 eiro – no 75 uz 85 eiro - tika solīts visiem palielināt ar nodokļiem nepaliekamo minimumu. Taču vēlāk politiķi nāca klajā ar ideju, ka drīzāk tā vietā palīdzēs ģimenēm ar bērniem, tādējādi arī atbalsts būtu jūtamāks.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”)  pirms diviem mēnešiem stāstīja, ka ir priekšlikums 10 eiro palielinājuma vietā visiem ieviest papildu atvieglojumu par bērniem – 30 eiro par apgādājamo. Vēlāk 30 eiro vietā jau tika minēta cita summa – 25 eiro. Bet budžeta gala variantā ir vairs tikai 10 eiro – atvieglojumu par apgādājamajiem palielinās no 165 eiro uz 175. Neapliekamais minumus par pieaugušajiem apgādājamajiem atcelts vispār.

Lielākā daļa no šiem atvieglojuma palielinājuma gulstas uz pašvaldību pleciem, un koalīcijas sarunās par pašvaldību interesēm nepieļaut strauju palielinājumu īpaši stingri iestājusies Zaļo un Zemnieku savienība.

“Nevar vienkārši nākt ar priekšlikumiem un ļoti skaisti sabiedrībā izskatīties, un būt visas pasaules labdariem. Bet tajā pašā laikā, ja no vieniem kaut kur paņem, tad otrs kaut kur cieš,” pašvaldības aizstāvēja ZZS līderis Augusts Brigmanis. 

Tiesa, vēl nākama gada budžetā zaudējumu nebūtu, gluži pretēji, valsts makā radies ieguvums 2,3 miljonu apmērā. Nacionālā apvienība, kas sākotnēji īpaši iestājās par lielāku neapliekamā minimuma pieaugumu, samazinājumam nav iebildusi apmaiņā pret to, ka ietaupīto naudu novirzīs privāto bērnudārzu  līdzfinansējumam.

Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, kura ģimenei arī pieder privātais bērnudārzs, sacīja, ka tas bijis vismaz kaut kāds risinājums.

“Tas, ka vecāki šobrīd ir izmisuši, un tie ir 10 000 bērnu, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un 1200 nav vietas arī privātajos, tad vienīgais veids, kā atrisināt vismaz šo problēmu, bija šāds,” skaidroja Parādnieks.

Bērnudārzu nodrošināšana gan ir pašvaldības funkcija, bet daudzas no tām vietu trūkumu nav varējušas atrisināt vairāku gadu garumā.  

 

Ar PVN apliks māju apsaimniekošanas pakalpojumus

No nākamā gada 1.jūlija ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiks aplikti izdevumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šiem izdevumiem paredzēts piemērot nodokļa standartlikmi 21% apmērā.

PVN attieksies uz mājas pārvaldīšanas izdevumiem, kas ietver mājas uzturēšanu un sanitāro apkopi, kā arī siltumenerģijas un dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Māju pārvaldīšanas izdevumos ietilpst arī elektroenerģijas nodrošināšana mājas kopīpašumā esošajai daļai, mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, kā arī energoefektivitātes minimālo prasību izpildes nodrošināšana, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Tāpat šajos izdevumos iekļauta māju pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, mājas lietas vešana, citas pārvaldīšanas darbības, ņemot vērā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumus, piemēram, par mājas uzlabošanu un turpmāko attīstību, kā arī atlīdzība par mājas pārvaldīšanu. 

Opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko parlamenta plenārsēdē no tribīnes kritizēja PVN piemērošanu namu apsaimniekošanas pakalpojumiem, jo tie līdz ar to kļūs dārgāki. "Pēc pusgada ieviestais PVN apsaimniekošanai pamatīgi iedragās gandrīz katras dzīvoklī dzīvojošas ģimenes budžetu".

Stepaņenko: PVN apsaimniekošanai pamatīgi iedragās dzīvoklī dzīvojošo ģimeņu budžetus
00:00 / 00:49
Lejuplādēt

Grozījumi arī paredz no nākamā gada 1.aprīļa ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību par mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Grozījumi noteic, ka PVN par šo preču piegādi maksā preču saņēmējs. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, ņemot vērā lielo krāpšanās apjomu PVN nomaksā šo preču tirdzniecībā, norādījusi Finanšu ministrija.

Tāpat, lai novērstu krāpšanos PVN nomaksā, nodokļa apgrieztā maksāšanas kārtība noteikta arī vairākiem kokmateriālu veidiem, tostarp malkai apaļkoku, pagaļu vai zaru veidā, kā arī koksnes šķeldai un skaidām, zāģskaidām, koksnes atlikumu briketēm un granulām, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra PVN par šo kokmateriālu piegādi būs jāmaksā preču saņēmējam. 

Savukārt jautājumu par PVN 21% likmes piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm Saeima atlika uz gadu.

Kā zināms par to iepriekš panākta vienošanās starp Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un finanšu ministru Jāni Reiru ("Vienotība").

Cels akcīzi alkoholam un naftas produktiem

Saeima atbalstīja akcīzes nodokļa likmes palielināšanu smēķējamai tabakai un tabakas lapām. Tagad akcīzes nodoklis smēķējamai tabakai ir 55,49 eiro par kilogramu, bet no 2016.gada 1.janvāra akcīzes nodoklis pieaugs līdz 58 eiro par kilogramu, 2017.gada 1.janvārī līdz 60 eiro par kilogramu un 2018.gada 1.janvārī – līdz 62 eiro par kilogramu.

Vēl Saeima parlaments atbalstīja akcīzes nodokļa likmes piemērošanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem.

To veidos likme par vienu mililitru šķidruma - 0,01 eiro un likme par vienu miligramu nikotīna - 0,005 eiro. Līdz ar to akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamam desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 20 mg/ml, būtu 1,1 eiro, desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 15 mg/ml, - 0,85 eiro, desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu desmit mg/ml, - 0,6 eiro, bet desmit mililitru šķidruma flakonam, kas nesatur nikotīnu, - 0,1 eiro. 

Tāpat nolemts celt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem nākamgad - svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem akcīzes nodokļa likme par 1000 litriem pieaugs no 411,21 līdz 436 eiro, petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kā arī dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem - no 332,95 eiro līdz 341 eiro, bet autogāzēm - no 161 eiro līdz 206 eiro.

Vēl nākamgad pieaugs akcīzes nodokļa likme alkoholam. Piemēram, alum tā pieaugs no 3,8 eiro par 100 litriem līdz 4,2 eiro par 100 litriem, 2017.gadā - līdz 4,5 eiro, savukārt 2018.gadā līdz - 4,8 eiro. Vīnam nākamgad akcīzes nodoklis par 100 litriem pieaugs no 70 eiro līdz 74 eiro, 2017.gadā - līdz 78 eiro, bet 2018.gadā - līdz 82 eiro.

Palielinās transportlīdzekļu nodokļa likmi

Saeima atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, skaidro Saeimas Preses dienestā.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem (kg).

Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 eiro vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā.

Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā. 

Nodokļa palielināšana esot nepieciešama, lai risinātu praksē konstatētās problēmas saistībā ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem.

Tas ļāva maksāt mazāku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vai nemaksāt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par uzņēmēju īpašumā vai turējumā esošajiem šādi pārbūvētiem transportlīdzekļiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtā informācija liecina, ka pagājušajā gadā par kravas automašīnām pārbūvēti 597 vieglie automobiļi, kas ir četras reizes vairāk salīdzinājumā ar šādiem gadījumiem 2010.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti