Viņš atzina - šobrīd ir skaidrs, ka nākamgad pieaugs akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem, bet par pārējo nodokļu likmju celšanu pašlaik vēl nevar runāt. Skaidrība ir vienīgi par to, ka neviens nodoklis nākamgad netiks pazemināts. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nebūs iespējams pazemināt par vienu procentpunktu, kā tas bija iecerēts.
Pēc deputāta domām, nākamā gada budžeta konsolidācijā primāri būtu jāskatās uz budžeta izdevumu bāzes pārskatīšanu, dzīvojot taupīgāk un saprātīgāk plānojot savus tēriņus. Tāpat vairāk būtu jādomā par tautsaimniecības attīstību, kas budžetā varētu dot papildu nodokļu ieņēmumus, kā arī par aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu.
Iespējas gūt papildu ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas ir lielas – apmēram miljarda eiro apmērā, no kuriem aptuveni piekto daļu varētu iekasēt pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Tiesa, ēnu ekonomikas apkarošana nav īstermiņā īstenojams pasākums, bet vairāku gadu garumā darāms darbs, teica Šadurskis.
Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsvēra, ka „ēnu ekonomiku nevar apkarot uzreiz” – citās valstīs tas prasījis vismaz desmit divdesmit gadus. Šis darbs ir ilgstošs un nepārtraukts, un tajā jāiesaista visa sabiedrība, nepārtraukti norādot uz ēnu ekonomikas negatīvajiem aspektiem.
"Tas, ka mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, tas ir skaidrs. Pirmkārt, jādomā par [labāku] nodokļu iekasējamību, kam jāvelta vairāk uzmanības un resursu. Ja to nespēsim – iekļauties šajos rāmjos -, tad nāksies palielināt nodokļu likmes,” sprieda Platais, norādot, ka šajā ziņā var raudzīties uz netiešajiem nodokļiem – akcīzes, PVN un nekustamā īpašuma nodokļa likmju celšanu.
Tikmēr Revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG vecākā nodokļu konsultante Gunta Kauliņa kategoriski iebilda pret nodokļu likmju celšanu, jo šāds solis ne vienmēr dod lielākus ieņēmumus. Tā vietā, viņasprāt, būtu jāraugās un budžeta bāzes pārskatīšanu. Viņa piekrita arī viedoklim, ka vairāk būtu jādomā arī par biznesa attīstību.
"Jādomā, kā vairāk nopelnīt," uzsvēra Kauliņa, piebilstot, ka valstij būtu jāmazina daudzie birokrātiskie šķēršļi, kas daudzus cilvēkus attur no uzņēmējdarbības sākšanas. Arī sabiedrībai jākļūst pretimnākošākai pret uzņēmējiem. Piemēram, daļa Latvijā plānoto ražotņu palikušas vien ieceres stadijā, jo iedzīvotāji šos plānus sabiedriskajās apspriešanās ir noraidījuši.
Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Lija Strašuna „Krustpunktā” atzina, ka valdībai nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā būtu jāraugās gan uz nodokļu likmju celšanu, gan tēriņu mazināšanu, gan ēnu ekonomikas apkarošanu. Tiesa, ja izlemtu celt nodokļu likmes, tad vispirms būtu jāizstrādā nodokļu politikas attīstības vīzija turpmākajiem gadiem.
Savukārt ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka pie varas esošajiem pārmeta analītikas trūkumu ieņēmumu un tēriņu plānošanā. Nereti nodokļu likmes maina "mehāniski", neskatoties, ka tas ietekmēs uzņēmējdarbību. Tāpat pētnieks "līdz galam" netic ēnu apkarošanas iecerēm. Par to daudz runā, taču pašiem uzņēmējiem aktīvi jāiesaistās nelegālā biznesa apkarošanā, uzskata Sauka.
Šadurskis gan nepiekrita viedoklim, ka budžeta izstrādē trūkst analītikas, tomēr atzīstot - mēdz būt arī tā, ka lēmumi tiek pieņemti pretēji iecerētajam. "Par bāzi – tā ir skaidra patiesība, jo visas nozaru ministrijas nežēlīgi cīnās par savu bāzi," atzina deputāts un piebilda, ka pastāv arī "skarbais variants – uzdevums visām ministrijām savos tēriņos atrast 1-3% no bāzes".
Pēc Saeimas Budžeta komisijas vadītāja sacītā, Latvija nedrīkst atkāpties no mērķa nākamā gada budžeta deficītu mazināt līdz 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. "Es ļoti ceru, ka valdība būs cieta kā krams un vienota, kā tam arī būtu jābūt šī pārbaudījuma gadījumā,” piebilda Šadurskis.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžetā ministrijas un valsts iestādes jaunām politikas iniciatīvām prasa 546,864 miljonus eiro. Savukārt 2017.gadā ministriju pieprasījums ir 781,684 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā tas sasniedz jau 1,154 miljardus eiro.
