Rimšēvičs uzteica, ka pēdējo gadu laikā tas ir savlaicīgāk sagatavotais budžets, gan piebilstot – „vienmēr jau varam vēlēties labāku”.
Viņš arī atzinīgi novērtēja to, ka valdība aiztikusi pievienotās vērtības nodokli (PVN). Taču žēl esot, ka nav izdevies Latvijā ieviest praksi nodokļus nemainīt vismaz četrus gadus pēc kārtas. Viņa ieskatā, katrai jaunai valdībai būtu vienu reizi jāmaina nodokļi un jāpasaka, ka nākamajos četros gados tie nemainīsies. Tas ir būtiski uzņēmējiem, lai varētu plānot savus darbus.
Kopumā nākamā gada budžeta projektu viņš novērtē ar atzīmi astoņi desmit baļļu skalā. „Budžets nav perfekts, bet kopumā tas ir izveidots. Ja tas šāds tiks apstiprināts Saeimā, ar šo budžetu var dzīvot,” sacīja Latvijas Bankas vadītājs.
Nākamgad gan izaugsme varētu būt lēnāka. Turklāt arī Eiropā pārskatītas iekšzemes kopprodukta izaugsmes un inflācijas prognozes, tās samazinot. Tas liecina, ka situācija pasaulē, Eiropā un eirozonā ir saspringta un valda neziņa.
Rimšēvičs skaidroja, ka naudas ekonomikā ir daudz, bet tā „atrodas banku kontos un nevar atrast ceļu pie uzņēmējiem un darba devējiem”. Tas skaidrojams ar to, ka nav zināms, kāda būs situācija nākamajos gados.
Ziņots, ka augusta beigās valdība vienojās par 2016.gada budžeta projektu, paredzot palielināt minimālo algu par desmit eiro, pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu un apstiprināja nākamā gada budžeta projektu kopumā.
Par nākamā gada prioritātēm atzītas četras jomas: aizsardzība, iekšlietas, veselības aprūpe un izglītība. Savukārt pārējo jomu ministrijām būs jāmazina savi tēriņi par 3%. Nākmagad plānota IKP izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
