Viņš atzina, ka pašlaik, samazinoties ekonomikas izaugsmes tempiem, valstij būs nopietni jāierobežo tēriņi un jātiecas uz sabalansētu budžetu. Viņš arī atzina, ka pašreizējā situācijā būtu jāatsakās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas no 23% uz 22%, kā tas bija paredzēts iepriekš.
“Jādomā, kā nopelnīt vairāk, mums visi naski uz dalīšanu”, bet ir jāpalīdz uzņēmējiem atrast labākas tirgus nišas, radīt labākus spēles noteikumus, lai būtu jauni talantīgi un zinoši cilvēki, kas spēj saražot preces ar augstu pievienoto vērtību, klāstīja bankas vadītājs.
Ja mēs pārdosim kaut ko dārgāku, spēsim iekasēt vairāk nodokļos, nevis to pašu mazumiņu, kas mums ir, vēl aplikt ar lielākiem nodokļiem, un tos, kas vēl kaut ko pelna, piespiežot pārceļ ražošanu vai bankrotē, klāstīja Rimšēvičs.
Viņaprāt, līdz šim lielākais šķērslis veiksmīgākai uzņēmējdarbības attīstībai bija nepilnīga izglītības sistēma, tas, ka skolās nemāca ekonomiku, eksāmeni fizikā un ķīmijā nav obligāti, un arī eksāmenus matemātikā ļauj nokārtot ar minimālajām zināšanām.
Viņš arī uzsvēra, ka valdībai jāapzinās, ka nedrīkst tērēt nenopelnīto naudu, un šobrīd, kad ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,8% līdz 2% un pieaug valsts ārējais parāds, jāveido sabalansēts budžets, iespējams, ne tikai samazinot deficītu, bet pat veidojot pārpalikumu.
Rimšēvičs gan šobrīd saredz riskus, ka valdība varētu atgriezties pie lielo tēriņu politikas, jo ir daudz vajadzību un bieži vien, lai panāktu kompromisu, koalīcijai, “cipari izslīd no rokām”.
Jau ziņots, ka arī Finanšu ministrija prognozē, ka būtiski atlaist valsts budžeta jostu valdība nevarēs arī tad, ja izdosies, piemēram, gūt būtiskus panākumus cīņā pret ēnu ekonomiku vai arī piesaistīt apjomīgas investīcijas, jo Latvijas tautsaimniecībai pastāv būtiski ārējie riski, kuri galvenokārt jāsaista ar Krieviju.
Nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.
Iepriekš padomes priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā portālam lsm.lv brīdināja, ka izvairīties no nodokļu palielināšanas, izdevumu mazināšanas vai pat abiem šiem faktoriem būs ļoti grūti, turklāt jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi mērāmi simtos miljonu.
Arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijai tuvākajos gados būs jācīnās par to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus, un norādījis, ka aizsardzības budžeta palielināšana prasīs nodokļu palielināšanu.
