Lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu un palielinātu iedzīvotāju iespējas gružus šķirot, Rīga iecerējusi uz 20 gadiem veidot kopsabiedrību ar kādu no privātajām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām. Saskaņā ar domes aplēsēm uzņēmējam tas nodrošinās vairāk nekā 500 miljonu eiro ieņēmumus.
Šo priekšlikumu kā piemērotāko balsojumam virzīja domes Mājokļu un vides komiteja, un šādu risinājumu pašvaldībai kā piemērotāko ieteikuši konsultanti, lai pilsētā iedzīvinātu atkritumu šķirošanu. Komitejas ieskatā, Rīgā sekmīgi tiks ieviesta atkritumu šķirošana, kā arī panākta atkritumu tarifu vienādošana neatkarīgi no attāluma līdz Getliņu poligonam. Domei kopuzņēmumā piederēs 10%, bet privātajam uzņēmumam – 90% daļu.
Pašvaldībai kā pilnsabiedrības dalībniecei nekādi izdevumi neradīšoties, vien būšot jāierāda zeme. Savukārt no uzņēmēja gan tiek sagaidītas investīcijas, stāsta Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Uzņēmējam būs jānomaina konteineri, autotransports, plānots palielināt dalītās atkritumu savākšanas punktu skaitu pilsētā un izveidot 12 dalītās atkritumu vākšanas laukumu, stāsta Piņķe.
Savukārt rīdzinieki vairs nevarēs izvēlēties atkritumu izvedēju no pašreizējām četrām kompānijām, bet būs jāsadarbojas ar vienu, domes nolīgto. Aplēses liecina, ka atkritumu izvešana kļūs par trešdaļu dārgāka.
Tarifs droši vien kāps, bet tas būšot saistīts ar dabas resursu nodokļa kāpumu. Uzņēmums, kas iegūs monopoltiesības, būs izvēlēts konkursā pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, bet uzņēmuma tarifu apstiprinās dome, norāda Piņķe.
Pret tādu ieceri domes sēdē asi iebilda opozīcijas deputāti, piemēram, Nils Josts no «Vienotības», aicinot novērst “Rīgā 20 verdzības gadus”, kuru laikā rīdziniekiem nebūs iespējas izvēlēties, jo būs monopolstāvoklis.
Viņš sākotnēji piedāvāja samazināt līguma darbības termiņu līdz 10 gadiem, taču secināja, ka “arī 10 verdzības gadi” nav labi, un savu priekšlikumu atsauca.
Jostam piekrita partijas biedrs Pasaules Dabas fonda Latvijas organizācijas vadītājs Uģis Rotbergs. Viņš pauda, ka šis ir bīstams precedents, sākot procedūru, par kuru deputātiem pēc tam nebūs teikšanas, turklāt radot nelabvēlīgu situāciju rīdziniekiem un negarantējot sīvu konkurenci.
Nacionālās apvienības deputāts Ģirts Lapiņš kritizēja, ka nav vērtēta citu valstu galvaspilsētu pieredze, un atgādināja, ka monopols nozīmēs tarifu kāpumu.
Savukārt pozīcijas deputāts un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko no «Gods kalpot Rīgai» izsmēja opozīciju par baidīšanos no monopola.
“Daži baidās no vārda monopols. Es pateikšu vēlreiz - “monopols”, “monopols”. Vai tiešām tik briesmīgi, ka vienā teritorijā – Rīgas pašvaldībā būs vienots tarifs, ko maksās iedzīvotāji gan Bolderājā gan Ķengaragā? [..] Bet kungi, kuri praktiski darbojas šajā sfērā, saka, ka tas ir optimālākais modelis,” sacīja Stepaņenko.
Tikmēr par konkurences sakropļošanu un nestrādāšanu iedzīvotāju interesēs Rīgas plānu nodēvējusi Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
“Pašvaldība skatās pozitīvi uz monopolista izveidi. Labums no monopolista ir tikai pašam monopola veidotājam, jo tas var rīkoties ar izmaksām, kvalitāti sniegt tādu, kādu pats grib. Patērētāja intereses aizvirzās citā plānā. Iedzīvotāji maksās, jo viņiem pakalpojums ir vajadzīgs, bet vai tā ir sabiedrības interese?” sacīja Ābrama.
Ābrama atzīst - šobrīd likums padomei liedz vērsties pret pieņemto Rīgas pašvaldības lēmumu, bet par šīm bažām Konkurences padome sola informēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Arī Rīgas domes opozīcija sola vērtēt, vai ir pamats lūgt ministriju apturēt domes apstiprināto reformu atkritumu apsaimniekošanā.
Un arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija domā, ka Rīgā vajadzēja saglabāt vairākas zonas ar iespēju strādāt vairākiem uzņēmējiem.
