Iecerēto izmaiņu nepieciešamību Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavu Stepaņenko skaidro, ka tas esot saistīts ar Satversmes tiesas spriedumu, kas nosakot – pašvaldībām atkritumu apsaimniekotāji jāizvēlas vai nu iepirkumu procedūrā, vai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos. Tad Rīgas dome pasūtījusi SIA "Konsorts" un SIA "Geo Consultants" pētījumu, kurā esot secināts – kopsabiedrības izveidošana būtu izdevīgākais variants Rīgā atkritumu apsaimniekošanas sistēmas funkcionēšanai.
Stepaņenko gan pats nevarēja paskaidrot, kāpēc PPP projekts būtu izdevīgāks par iepirkumu.
Šādā veidā varētu panākt, ka pilsētā ir vienots atkritumu apsaimniekošanas tarifs. Turklāt pašvaldība varēs pati neko šajā projektā neieguldīt, vien nodot kādus zemes gabalus lietošanai uz 20 gadiem.
Tāpat taujāts par 20 gadu termiņa pamatojumu, Stepaņenko norādīja – tāds bijis pētījuma rezultāts.
Atkritumu izvedēji apvienos spēkus?
Ja pašvaldības deputāti piekritīs komitejas lēmumam, tad dome izstrādās nolikumu iepirkuma procedūrai, lai atrastu uzņēmumu šādai partnerībai. Stepaņenko neizslēdz iespēju, ka jau pašreizējie spēlētāji apvienos savus spēkus.
Arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda, ka diez vai kāds viens Latvijas uzņēmums spēs īstenot šādu projektu. Tāpēc būs divi iespējamie risinājumi: vai nu tirgū ienāks ārvalstu uzņēmumi, vai arī vietējiem ir jāsāk sarunas par apvienošanos.
Līdzīgi uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics pieļauj vietējo uzņēmumu apvienošanos šajā projektā. Tajā pašā laikā viņš neizslēdz, ka uzņēmums iepirkumā varētu startēt viens pats, lai gan tas būs izaicinājums. Viņš gan uzsver, ka ļoti būtiski būs tas, kādi būs nosacījumi šajā projektā.
“Svarīgi, ka šī iepirkuma rezultātā beidzot būs skaidri spēles nosacījumi gan pilsētniekiem, gan uzņēmējiem, gan pašai domei būs skaidrs attīstības virziens, kurā pilsēta dodas. Jo pašreizējā situācija pamazām sāk kļūt kritiska,” saka Levics.
Drauds konkurencei?
“Pamats satraukumam ir,” saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, norādot, ka Rīgas dome izvērtējusi darījuma ieguvumus pašvaldībai, bet ne iedzīvotājiem.
“Rīgas tirgus ir ļoti liels Latvijas mērogā, un viens liels spēlētājs… Tirgus patiesībā tiek slēgts konkurencei, un nav iespēju saskatīt, kā var konkurence attīstīties tik ilgā laika periodā. Pēc 20 gadiem mēs varam nonākt situācijā, ka Latvijā vispār nav konkurences atkritumu apsaimniekotāju vidū,” saka Ābrama.
Savukārt, ja nebūs konkurences, iedzīvotājiem nāksies maksāt tik, cik prasīs lielais spēlētājs: “Tur nebūs nekādu variantu. Un pēc 20 gadiem tur nebūs nekāda konkurences cīņa iespējama.”
Konkurences padomes priekšsēdētāja mudina Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgu sadalīt vairākās zonās, lai varētu būt vismaz divi apsaimniekotāji.
Līdzīgi arī "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Simanovičs uzskata, ka Rīgā vajadzētu būt vairākām atkritumu savākšanas zonām.
“Protams, viena monopoluzņēmuma izveidošanās apdraud brīvo konkurenci visā valsts teritorijā,” secina uzņēmējs.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka jau sen Rīgā nepieciešamas izmaiņas atkritumu apsiamniekošanas jomā, jo pašreizējā situācija neveicina investīcijas.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti atbalstīja publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā. Plānots uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā.
Ieviešot jauno modeli, atkritumu maksai gan tiek prognozēts neliels paaugstinājums sākuma periodā, kas pēc tam samazināšoties.
