"Bija skaidrs - agrāk vai vēlāk tas notiks, bet mēs cerējām, ka tas būs 12%, bet scenārijs aizgāja vissliktākais," atzina SIA “Rēzeknes namsaimnieks” vadītājs Vjačeslavs Spičs.
Vēl tad, kad lemts par iespējamiem likuma grozījumiem PVN likumā, bija cerības, ka valdība ieklausīsies namu apsaimniekotājos, kas uzskata - 21% PVN dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam ir par augstu Latvijas iedzīvotājiem.
"Mazāk jau nebūs, arī par ūdeni būs jāmaksā vairāk. Es jau saku, ka neviens nerunā, ka jāmaksā mazāk, bet vairāk un vairāk, bet, no kurienes paņemtn [naudu], nezinu," atzina kāda pensionāre.
Līdz šim ar PVN neaplika dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu. Tomēr šādu atbrīvojumu Eiropas Savienības regulējums PVN jomā neparedz. Eiropas Komisija bija ierosinājusi pret Latviju pārkāpuma procedūru un sankcijas par ES tiesību aktu nepiemērošanu.
Šie grozījumi attiecas tikai uz pārvaldnieka sniegto pakalpojumu, nevis tā sauktajiem komunālajiem maksājumiem. Tomēr iedzīvotāju vidū jaunie grozījumi izraisa dusmas un sašutumu. Piemēram, Rēzeknē lielākā iedzīvotāju daļa saņem minimālo algu, un jebkuri naudas grozījumi rada vēl lielākas bažas par nākotni.
"Mēs par šo nezinājām, par ūdeni un kanalizāciju, ka no augusta, zinājām. (..) Es strādāju viena, ir divi bērni un mazbērni. Tas ir pārāk daudz," noteica Snežana, kura strādā par apkopēju.
"Nezināju. Mums neviens nejautā, mums nejautā. Viņi algas sev taisa mierīgi un klusi, bet skolotājiem algas nepalielina," sprieda rēzeknietis Valentīns.
Savukārt rēzeknietis Jevģēnijs atzina: "Neanalizēju, bet esam aprunājuši. Rēķini tā jau lieli ziemā, par siltumu klāt. (..) Rēzeknē nav liela alga, jo visur praktiski ir minimālā."
Ņemot vērā, ka šobrīd aptuveni 10% no pilsētas iedzīvotājiem ir parādnieki par apsaimniekošanas pakalpojumiem, tad secināt, ka, palielinot nodokļus, pieaugs arī parādnieku skaits, ir lieki, apgalvo ''Rēzeknes namsaimnieka'' vadītājs. Viņš sprieda – tas, kurš nemaksāja, turpinās nemaksāt.
