Ministre norādīja, ka uzņēmēju vidū ir populāra ideja, ka VID vadītājam, līdzīgi kā Igaunijā, ir jābūt ar milzu brīvību un milzu atalgojumu. Tam var piekrist, tomēr atalgojumam ir jābūt kontekstā ar pārējo ierēdņu algām – proti, VID un tā darbiniekus nedrīkst izcelt pārējo ierēdņu vidū.
Attiecībā uz VID darbiniekiem viņa paskaidroja, ka nākamajā gadā par 10% tiks samazināts darbinieku skaits un tiks likvidētas brīvās štata vietas. Savukārt ietaupīto naudu novēlēs palikušo darbinieku atalgojumam.
Ministre neslēpa, ka VID vadītāja pašreizējais atalgojums nav pievilcīgs savas nozares augsta līmeņa profesionāļiem. Taču VID ģenerāldirektores amata kandidāte Inga Koļegova to apzinoties. Viņasprāt, Koļegovas stiprās puses ir pieredze valsts pārvaldē un spēja noturēt mugurkaulu saspringtās situācijās. Tiesa, viņai vēl jāgūst pielaides valsts noslēpumam, ko izdod drošības struktūras.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Tas notika mazāk nekā nedēļu pēc tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kura tobrīd VID vadītāja atlūgumu vēl nepieņēma.
Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteicās 13 kandidāti, bet tālāk uz otro kārtu izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta. Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
