Vilks LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina - traģēdija turpinās jau ilgi, un tagad ir skaidri redzams, ka Grieķija nepilda programmas prasības un tracina pārējās eirozonas dalībvalstis.
Iepriekš eirozona nebija gatava Grieķijas izslēgšanai, bet tagad gan visi varianti ir analizēti un visi saprot, ka Grieķijas ekonomika nav tik liela un vienreiz ir jāpieliek punkts šai traģēdijai, sacīja Vilks.
Viņš gan norādīja, ka eirozonā neviens negrib uzņemties politisko atbildību par Grieķijas izslēgšanu, jo tas ieies vēsturē. Grieķi stāsta, ka tā ir Vācijas Kanclere Angela Merkele, kas “aprok Grieķiju”, bet patiesībā pati Vācija smagi cietīs šajā situācijā, piebilda Vilks.
Vilks uzsvēra, ka Grieķija neko negrib darīt krīzes pārvarēšanai, valsts valdība ir anarhistiska, jo, no vienas puses, vēstulē aizdevējiem paziņo, ka piekāpjas taupības prasībām, no otras puses – svētdien gaidāmajā referendumā par aizdevēju programmas nosacījumiem aicina balsot pret tiem.
Bijušais ministrs pieļāva, ka valdība vienkārši vēlas noturēties pie varas, iesakot tautai izlemt jautājumus, kas ir pārāk sarežģīts un kurā tauta nevar iedziļināties.
“Šie ir pilnīgie anarhisti, kuriem galvenais pateikt “nē”, bet, ja naudas nav, šādi nevar plātīties,” sacīja Vilks.
Viņš uzsvēra, ka eirozonā visi grib palīdzēt Grieķija, “bet tik bezkaunīga attieksme nav redzēta Eiropas vēsturē”.
Viņš arī pauda pārliecību – ja Grieķija atstās eirozonu, “Eiropā varētu viļņoties noskaņojums, biržas indeksi, bet tas pat dos labākas starta pozīcijas Eiropas ekonomikai, ilgtermiņā tas būs ieguvums”, jo nevar radīt šādus precedentus – atrast populistisku valdību un neatdot parādus.
Pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) LTV “Rīta Panorāmā” atgādināja, ka pēdējo piecu mēnešu laikā, kopš Grieķijā mainījusies valdība, eirozonas ministri klātienē 19 reizes apsprieduši situāciju Grieķijā, rīkojuši telekonferences, centušies palīdzēt. Šobrīd ir skaidrs, ka šī Atēnu valdība zaudējusi uzticību.
Šie pieci mēneši bija “šantāžas un blefa laiki”, var vērot, kas notiek pašā Grieķijā, kā valdība lieto melus un blefu, piemēram, aicinot svētdien referendumā balsot pret aizdevuma programmu, solot, ka tad varēs palikt eirozonā un turpināt sarunas. Bet tie ir meli, balsojums pret aizdevumu un taupības režīmu nozīmē balsojumu pret eirozonu, sacīja Reirs.
Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā.
Sarunas ar smagā ekonomiskā krīzē nonākušo Grieķiju turpināsies pēc svētdien gaidāmā referenduma par aizdevēju programmas nosacījumiem, tā eirzonas finanšu ministri trešdienas vakarā ir atbildējuši Grieķijas premjera Alekša Cipra ierosinājumiem valsts ekonomikas glābšanā.
Ciprs trešdien pavēstīja, ka ir gatavs piekāpties kreditoru prasībām. Vienlaikus viņš norādīja, ka piekāpšanās notiks ar dažiem nosacījumiem, piemēram, Grieķija nereformēs savu pensiju sistēmu tādā apmērā, kā to vēlas kreditori.
Jau ziņots, ka dažas stundas pirms parāda atmaksas termiņa beigām Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai. Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
