Pēcpusdiena

Norit diennakti ilgs ātruma kontroles maratons

Pēcpusdiena

Latvijā arvien vairāk tērē slimību pabalstiem

Regulators brīdina “Latvijas gāzi” par atteikumu “Latvenergo”

Regulators izsaka brīdinājumu «Latvijas gāzei» par atteikumu «Latvenergo»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ceturtdien, 21.aprīlī, nolēma izteikt brīdinājumu dabasgāzes tirgus monopoluzņēmumam “Latvijas gāze” par tās rīcību, liedzot Latvijas lielākajam gāzes patērētājam, energokompānijai "Latvenergo" piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai uzņēmums varētu iegādāties gāzi no Lietuvas. Savukārt „Latvijas Gāze” pagaidām par saviem tālākajiem soļiem vēl nav izlēmusi. 

Domstarpības starp abiem enerģētikas uzņēmumiem izraisīja jautājums par to, vai “Latvenergo” ir tiesības iegādāties dabasgāzi ārvalstīs un to savai lietošanai pa “Latvijas gāzes” infrastruktūru nogādāt uz savām ražotnēm. 

Šā gada sākumā “Latvenergo” prasīja “Latvijas gāzei” piekļuvi gāzes pārvades sistēmai, lai no Lietuvas sašķidrinātā gāzes termināļa līdz Rīgas otrajai termoelektrostacijai attransportētu vienu miljonu kubikmetru dabasgāzes, kuru lietuvieši piedāvāja par lētāku cenu. 

SPRK: "Latvenergo" var pirkt gāzi ārvalstīs

Lai gan “Latvijas gāze”  joprojām ir monopoluzņēmums Latvijas teritorijā, vienlaikus saskaņā ar Latvijas likumdošanu un Eiropas Savienības direktīvām jau vairākus gadus ir pienākums nodrošināt arī trešo pušu pieeju un ļaut pa Latvijas cauruļvadiem, piemēram, arī Lietuvas gāzes kompānijām piegādāt patērētājiem Igaunijā.

Tieši šo normu dēļ arī izraisījušās asas diskusijas starp “Latvijas gāzi” un “Latvenergo”, kas līdzīgi kā ārvalstu kompānijas vēlējās izmantot gāzes sistēmu, lai Lietuvā nopirktu dabasgāzi piegādātu savām ražotnēm.

Tomēr “Latvijas gāze” pieeju gāzes tīklam nevēlējās piešķirt, iepriekš uzsverot, ka pērkot dabasgāzi Lietuvā, “Latvenergo” faktiski cenšas apiet “Latvijas gāzes” likumīgo monopolu Latvijā un vienīgais likumīgais ceļš gāzes piegādei būtu uzticēt tās iegādi Lietuvā pašai “Latvijas gāzei”.

 

Regulators tomēr uzskata, ka spēkā esošajā regulējums neliedz “Latvenergo” iegādāties dabasgāzi ārvalstīs un šāds darījums nepārkāpj “Latvijas gāzes” monopolstāvokli.


Pēc “Latvenergo”, gan arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas teiktā, gāzes kompānijas argumentācija ir kļūdaina, jo darījums notiktu ārpus Latvijas un uzņēmuma licences teritorijas. Gluži pretēji,  Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis skaidroja, ka likums jau šobrīd uzliek pienākumu “Latvijas gāzei” dot pieeju visai gāzes infrastruktūrai arī citiem lietotājiem.

Likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai tranzīta plūsmai, Enerģētikas likums paredz, ka visiem sistēmas lietotājiem ir tiesības piekļūt dabas gāzes infrastruktūrai, norādīja Irklis.  

Viņš uzsvēra, ka pie noteiktiem nosacījumiem “Latvijas gāzei” ir tiesības liegt pieeju savai infrastruktūrai, tomēr “Latvijas gāze” nav izpildījusi nosacījumus, kas nepieciešami, lai regulators varētu vērtēt atteikuma pamatotību.

Likums paredz izņēmums, kad var atteikt piekļuvi infrastruktūrai, šie gadījumi ir detalizēti uzskaitīti Enerģētikas likumā, šāds atteikums būtu jāiesniedz SPRK, un jāizvērtē un jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, bet tas nav darīts, šāds atteikums nav dots arī “Latvenergo”.

Uzņēmumam ir atteikuma tiesības, bet procedūras nav ievērotas, regulators nevarēja izvērtēt atteikuma pamatotību. 


Pagaidām bez naudas soda

Šī iemesla dēļ regulatoram bija tiesības uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu, izteikt brīdinājumu vai uzlikt likumā noteikto soda naudu līdz 10% no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Regulators šoreiz nolēma izteikt brīdinājumu.

SPRK lēmums skaidrots ar to, ka šis ir pirmais šāds gadījums, normatīvi mainījušies nesen, tā ir jauna situācija.

Tāpēc “Latvijas gāzei” dota iespēju izpildīt to, ko prasa likums, pastāstīja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis.

Jau tagad ir skaidrs, ka “Latvenergo” grasās atkārtoti prasīt pieeju gāzes sistēmai, un, ja  “Latvijas gāze” atkal atteiks, regulators varētu lemt arī par reālajiem sodiem, tad gan būs jāvērtē atteikumu motivācija.

“Ja pārkāpums ir izdarīts pirmo reizi, tā ir tāda laba prakse, ka ja ir pirmreizējs pārkāpums, nevajag sekot bargākiem sodiem. Regulatora mērķis ir lai “Latvijas gāzer” sāk ievērot prasības un sāk precīzi tās izpildīt. Tas ko mēs redzējām šajā procesā –“ atvijas gāze” šiem principiem neseko un rīkojas pēc sev zināmiem principiem,“ pauda Irklis.

Viņš gan norādīja – šo lēmumu monopolists var pārsūdzēt tiesā.

Gāzes apjoms, ko “Latvenergo” iecerēja iegādāties nav liels, tas viedo pavisam nelielo daļu no “Latvijas gāzes” piegādēm, tāpēc nevar runāt par ievērojamajiem komerciālajiem zaudējumiem.

“Latvijas gāzes” pozīcija pagaidām  ir nogaidoša, uzņēmums uzsver, ka vēl grib rūpīgu iepazīties ar šo regulatora lēmumu un atbildi sniegs likuma paredzētajā laikā – 30 dienās.  

Uzņēmuma pārstāve Dace Baltābola uzsver – pagaidām uzņēmums vēl nav saņēmis regulatora lēmumu, tāpēc vēl nevar to arī komentēt.

“Latvijas gāze” pagaidām arī nav pieņēmusi lēmumu par to, kāda būs tās tālākā rīcība gadījumā, ja elektroenerģijas ražotājs Latvenergo vērsīsies pie tās ar atkārtotu lūgumu par pieejas nodrošināšanu dabasgāzes infrastruktūrai.  

Visticamāk, “Latvenergo” pie “Latvijas gāzes” ar atkārtotu pieprasījumu par piekļuvi infrastruktūrai varētu vērsties jau salīdzinoši drīz, jo martā energokompānija nepastarpināti iegādājās 5,2 miljonus kubikmetru Inčukalna krātuvē uzglabātas dabasgāzes no “Latvijas gāzes” viena no akcionāriem, Krievijas koncerna “Gazprom”.

Eksperts: Gaidīšanas periods – neskaidrs

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pašreizējie Latvijas normatīvie akti skaidri pasaka – Latvijas gāzes tirgus ir atvērts visiem gāzes patērētājiem, ne tikai "Latvenergo”. Liedzot piekļuvi gāzes infrastruktūrai, tiek nodarīti miljoniem lieli zaudējumi, lēsa Ozoliņš.

Pēc viņa sacītā, pretdarbība Latvijas lielākajam uzņēmumam – "Latvenergo" – ir vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kas nerunā par labu patērētājam, un ekonomiskās sekas var būt nopietnas.

""Latvijas gāze” pati dzen naglu savā zārkā," sprieda enerģētikas eksperts, norādot, ka "neko sliktāku savai reputācijai tirgotājs izdarīt nevar".

"Tā turpināt nevar," sprieda Ozoliņš, atzīmējot, ka "Latvijas gāzes" akcionārs "Gazprom" ir izrādījis lielāku interese darboties atvērtā gāzes tirgū. Tāpēc "Latvijas gāzes" vadības rīcību, iebilstot pret infrastruktūras izmantošanu gāzes piegādei no citiem tirgotājiem, ir grūti saprotama.

Ozoliņš arī norādīja, ka pagaidām nav skaidrs "gaidīšanas periods" – kad regulators iedarbinās nākamās sankcijas gadījumā, ja "Latvijas gāze" savu nostāju nemainīs.

Enerģētikas eksperts  prognozēja, ka Latvijas tirgū jau tuvākajā laikā varētu parādīties vairāki gāzes tirgotāji, kā viens no pirmajiem varētu būt "Latvenergo".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti