Valdība nākamnedēļ spriedīs par iespējamu atsevišķu putnu turēšanas ierobežojumu atcelšanu jau no maija, nevis jūnija, kā iepriekš tika noteikts. Runa ir tieši par atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, kas šobrīd putnkopjiem ir aizliegts. Ierobežojumus atcelt ātrāk piedāvā, jo slimības riski ir mazinājušies.
Taču Zemkopības Ministrijas veterināra un pārtikas departamenta speciāliste Antra Briņķe uzsver, ka stingra biodrošība saimniecībās joprojām būs jāievēro.
“Protams, joprojām ir jāievēro pamata biodrošības prasības. Tātad mājputnu barošana un dzirdināšana jānodrošina mītnē vai norobežotā vietā, tā lai savvaļas putni nevarētu piekļūt. Tāpat arī mājputnu barība un pakaiši ir jāuzglabā tā, lai novērstu savvaļas putnu piekļūšanu,” skaidro Briņķe.
“Īpašniekam ir arvien jāierobežo nepiederošu personu piekļuvi mājputnu saimniecībās. Latvija un Igaunija ir vienīgās valstis, kur nav konstatēta savvaļas putnu saslimšana ar putnu gripu, taču riski pastāv joprojām,” saka Briņķe.
Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji aktualitātes par savvaļas putnu migrāciju pārrunājuši arī ar ornitologiem. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdensputni, kas jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Taču arī ornitoloģe Māra Janauss apstiprina, ka riski slimības izplatībai arvien pastāv.
“Putnu migrācijas periods ir ļoti izstiepts, turklāt arī mikroklimats Latvijā dažādās vietās rada atšķirīgu risku pakāpi. Tāpat ūdensputnu vidū ir vecumu atšķirības un, lai arī lielākā daļa ir atlidojuši, vēl vēlāk var ierasties arī gados jauni putni, kas vispār vēl neligzdo, bet veic tā dēvētos pirms ligzdošanas klejojumus,” skaidro Janauss.
Pagaidām nav zināms, vai ierobežojumi turēt mājputnus ārpus kūtīm atkārtoti stāsies spēkā rudenī. PVD turpinās uzraudzīt epidemioloģisko situāciju un nepieciešamības gadījumā lems par kādu ierobežojumu atjaunošanu.