Iepriekš pašvaldības pauda satraukumu, ka reformas ietvaros iecerētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums no 23% līdz 20% tām nesīs zaudējumus. Vietvaras saņem 80% no savā teritorijā deklarēto iedzīvotāju nomaksāta ienākuma nodokļa, un tas visbiežāk ir galvenais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots.
Protams, jebkura reforma var nest kādus zaudējumus, bet ilgtermiņā gan valsts, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji būs ieguvēji, LTV “Rīta panorāmā” norādīja prezidents.
Pašvaldībām akceptēt reformas “traucē faktors, kas saucas pašvaldību vēlēšanas”, pieļāva prezidents. Taču viņš uzsvēra, ka “mums jāskatās valstiskāk” un jāpieņem šis lēmums, kas īstermiņā var nest kādus zaudējumus, bet visi iedzīvotāji pašvaldībās būs nedaudz bagātāki, būs lielākas algas un pensijas, un tas būs ieguvums valstij.
Prezidents domā, ka koalīcijas partijas būs atbildīgas un atbalstīs valdības iniciatīvu, spēs pārvarēt savas iekšējāas pretrunas, pārvarēt biedru, arī kādu pašvaldību vadītāju iebildumus un pieņemt valstij svarīgu lēmumu.
“Šīs ir pārvaramas pretrunas,” sacīja prezidents. Ja tas nebūs izdarīts šajā reizē, “neredzu, kad to varēs izdarīt”, jo pašreiz ir labvēlīgi apstākļi, viņš piebilda.
Prezidents arī slavēja uzņēmējus, kuri piedalās sarunās ar valdību par reformu un to atbalsta, pat apzinoties, ka varbūt sākumā viņiem tā nesīs zaudējumus. FM reforma paredz palielināt nodokli dividendēm no 15% līdz 20%.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone LTV “Rīta panorāmāi” sacīja, ka pozitīvas izmaiņas nodokļu sistēmā ir vairāk nekā vajadzīgas, pašlaik nodokļu slogs ir par augstu, un tas liedz izmaksāt lielākas algas, un uzņēmēji reformu atbalsta un gatavi tai piekrist, arī ja personīgi dažiem tā nav izdevīga.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
