Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem. Tādēļ esot pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.
"Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties," uzsver Valsts prezidents.
Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.
Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem.
Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks, nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni, norāda prezidents.
Savukārt likumā ietvertā prasība, kas paredz personas pienākumu spēt prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ir pretrunā citai šajā likumā ietvertajai prasībai rakstveidā apliecināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Likuma teksts nedod skaidrību par personas pienākumiem, apsaimniekojot lauksaimniecības zemi, skaidro prezidents.
"Spēkā esošais regulējums neuzliek personai pienākumu lauksaimniecības zemi tikai un vienīgi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc nav pamata spēju prezentēt lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā izvirzīt kā nosacījumu, no kā būtu atkarīgas tiesības lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā,” uzsver Vējonis.
Viņaprāt, no likuma teksta netop skaidrs, uz kādiem pamatiem privātpersonām tiks liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Likumā pašvaldības komisijām piešķirtā rīcības brīvība lemt par darījumu ar lauksaimniecības zemēm pieļaujamību ir ārkārtīga liela.
"Likuma regulējums nedrīkst būt tik neskaidrs, ka tas ne tikai apdraud tiesību normu precīzas piemērošanas iespējas, bet arī rada patvaļas un pat korupcijas riskus gadījumos, kad normas to neprecizitātes dēļ var tikt piemērotas ļaunprātīgi vai kādu atsevišķu personu interesēs," uzsver Valsts prezidents, uzskatot, ka likuma nepilnības ir tik būtiskas, ka tās būtu novēršamas pirms likuma izsludināšanas.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā atbalstīja likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, kas paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem turpmāk būs jāzina Latvijas valsts valoda noteiktā pakāpē. Noteikts, ja personas vēlēsies Latvijā iegādāties zemi, tām jābūt saņēmušām dokumentu, kas apliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A līmeņa 1. pakāpē.
Likuma izmaiņas paredz arī nosacījumu, ka zemi nedrīkstēs iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs, noteikts likumā.
Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, likumā paredzēts arī mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Proti, ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.
