Panorāma

Lūdz prezidentu neizsludināt grozījumus Kriminālprocesa likumā

Panorāma

Aizdomu ēna pār "Ziedkalni"

Saeima tomēr atbalsta ātrās kreditēšanas biznesa ierobežošanu

Pretēji komisijas lēmumam Saeima atbalsta stingrāku ātro kredītu ierobežošanu (20:46)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pretēji Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmumam, parlaments ceturtdien atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku ātro kredītu ierobežošanu.

Pagājušajā sēdē Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šos grozījumus. Tās deputāts, partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka jau iepriekš ir pieņemti grozījumi likumos, kas aizliedz, piemēram, slēgt ātrā kredīta līgumu naktī. Līdz ar to nav nepieciešams likumu dublēt.

Tomēr ceturtdien Saeima lēma citādāk. Balsojumā 45 deputāti atbalstīja grozījumus, pieci bija pret, savukārt 36 atturējās. Tiesa, grozījumi pieņemti vien pirmajā lasījumā un, lai tie galēji tiktu akceptēti, nepieciešams pozitīvs Saeimas balsojums arī otrajā un trešajā lasījumā.

Balsojumā no koalīcijas deputātiem atturējās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība"), kā arī Dzintars Zaķis, Jānis Reirs un Ainārs Latkovskis. Līdzīgi rīkojās arī vairāki Nacionālās apvienības pārstāvji, tajā skaitā - Imants Parādnieks un ZZS deputāts Rihards Eigams. Savukārt pret bija teju visa Klāvs Olšteina vadītā neatkarīgo deputātu grupa. "Es iestājos pret to, lai steidzamībā netiktu pieņemti nekvalitatīvi likumi, paldies kolēģiem, kas neatbalstīja to un atbalstīja pietiekoši ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Diskusijas būs, kā tās noslēgsies grūrti pateikt," sacīja Olšteins.

Āboltiņa, kura arīdzan atturējās no komentārus sniegt nevēlējās izvairījās.

Imants Parādnieks (VL/TB-LNNK) uzskata, ka cilvēki paliks bez īstermiņa aizņēmumu iespējām. Nozares lobiju  šajā lēmumā viņš nesaskata. "Ziniet, es daudz ko esmu dzirdējis - gribēs kaut ko piešūt, piešūs tāpat! Es savu viedokli esmu paudis arī pirms tam. Mana pārliecība ir tāda - pakļauties ažiotāžai tikai tāpēc, ka kāds skaļāk bļauj ir nepareizi," saka Parādnieks.

Grozījumi paredz, ka būs aizliegts noslēgt patērētāju kreditēšanas līgumu laika posmā no plkst. 23 līdz plkst. 7, ja vien normatīvajos aktos nav paredzēti vēl stingrāki patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi.

Tāpat likumā noteikts, ka gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%.

Visbeidzot, ja patērētāja kreditēšanas līgums ir noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredītu atmaksā pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Arī nokavējumu procentu apmērs būs ierobežots – to apmērs nedrīkstētu būt lielāks par 18 procentpunktiem virs aizņēmuma likmes gadā.

Deputāte Zanda Kalniņa Lukaševiča (Reformu partija) gan Saeimas komisijas pirms nedēļas pieņemto lēmumu raksturoja kā nesaprotamu un uzstāja, ka likums jāatbalsta. „Šobrīd mēs diskutējam par to Saeimā, vai atļaut vai neatļaut nebanku aizdevējiem iekasēt brīžiem līdz pat 1000% gadā no cilvēkiem, kam tiešām spiedīgu apstākļu dēļ ir vajadzīgs paņemt kādu īsu aizdevumu. Es domāju, ka šeit vispār nevar būt jautājumi, ka šim likumam ir jāvirzās uz priekšu. Tā ir ļoti akūta problēma mūsu sabiedrībā.

Man ir grūti teikt, kas notika tajā Tautsaimniecības komisijas sēdē un kāds neprāts uznāca komisijas locekļiem, lai šo likumu noraidītu. Bet es ceru, ka šodien Saeimas sēdē vairākums būs dzirdējuši skaitļus, būs dzirdējuši arī tos cilvēkus, kas saka, ka ir milzīga problēma - šie nesamērīgi augstie procenti, un atbalstīs šo likumu pirmajā lasījumā,” teica Kalniņa – Lukašēvica.

Tomēr vienlaikus šo grozījumu oponentiem ir izdevies panākt to, ka likuma apstiprināšana var vērā ņemami aizkavēsies, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņam noteikts vien vasaras nogalē.

„Es saprotu tikai vienu, ka ir cilvēki, atsevišķi cilvēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai šīs problēmas netiktu risinātas. Un diemžēl šiem cilvēkiem ir ļoti liela vara „Vienotībā”. Tomēr es aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un turpināt likumprojekta pieņemšanu kvalitatīvi, kā tas nepieciešams. Tas, ka šai cunftei ētikas kodeksā daudzas lietas ir ierakstītas, tas ir labi, bet tās ir jānostiprina likumā,” citus tautas kalpus uzrunāja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (VL/TB-LNNK).

Deputāts Klāvs Olšteins, kas komisijā balsoja pret ierosinājumu, savu nostāju gan pamatoja ar neskaidrībām likumā un to, ka tas esot nekvalitatīvi sagatavots. „Šeit, runājot par procentu likmēm, protams, viens no būtiskiem jautājumiem bija arī šeit minētā šī te papildus procentu likmes, kas bija 18. Kā paskaidroja komisijā likumprojekta autori, tad sadalot uz gada dienām, tie sanāk 0,05% dienā. Bet, netapa skaidrs vai šie 18% tik tiešām, tad, ja mēs viņus piemērojam... Dienā tie ir 0,05% dienā vai tie ir 18% dienā. Tas īsti no šī likumprojekta nav skaidri saprotams. Arī, runājot par šo te gadu procentu, par saucamo GP likmi, nav saprotams tas, kāpēc ir izvēlēti, piemēram, šie 100%, nevis, kā, piemēram, Lietuvā 200%. Un kas ietilps šajā GP? Jo mēs zinām, kad jautājums noteikti var tikt atbildēts tikai tad, ja skaidri un gaiši paskaidro, kas tajā ir iekšā. Diemžēl tādas atbildes nesaņēmu, personīgi es. Tāpēc arī es nevarēju atbalstīt šo likumprojektu,” teica Olšteins.

Citu deputātu un amatpersonu, skatījumā, šie iemesli likuma atlikšanai gan ir nepārliecinoši, jo tas jau ir saskaņots ar iesaistītajām ministrijām, bez tam likumu iespējams precizēt arī tā tālākajā izskatīšanas gaitā. Komentē Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.

„Nav tā, ka katrs Latvijas iedzīvotājs šos pakalpojumus izmanto, bet gan tā ir daļa sabiedrības. Un, ja šī daļa sabiedrības izmanto šo pakalpojumu tik bieži, tad teju 1000 procenti gadā par šo pakalpojumu ir nesamērīgi daudz. Tāpēc es aicinātu turpināt skatīt un gatavot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs varam diskutēt par likmes lielumu, bet nevis atteikties no projekta kopumā. Paldies,” sacīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.

Tiesa, likumprojekta pretiniekiem, iespējams būs izdevies novilcināt sabiedrības uzmanību piesaistījušo likuma grozījumu izstrādi, jo, lai gan Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš ierosināja, ka otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz 19.jūnijam, pēc Olšteina ierosinājuma šis termiņš pārcelts uz 5.augustu.

Uzņēmēji iebilda un bija neskaidrības ar likumprojektā noteikto procentu aprēķinu kārtību - šādus iemeslus lēmumam atlikt likuma virzību minējuši vairāki atbildīgās komisijas deputāti. Tomēr šāds lēmums izpelnījās asu sabiedrības reakciju, un tam nepiekrita arī vairums citu Saeimas deputāti, un ir izskanējis arī viedoklis, ka atsevišķi deputāti ir ieinteresēti, lai grozījumi netiktu virzīti uz priekšu.

Grozījumu mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Latvijas Radio iepriekš norādīja, ka nebanku kredītdevēji ir diezgan cieši saistīti ar politiku – nozares asociācijas vadītāja ir partijas „Latvijas attīstībai” valdes locekle Baiba Fromane, savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks pērn iegādājies ātro kredītu firmas „4finance” obligācijas 600 000 ASV dolāru vērtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti