Intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” Straujuma atzina, ka par solidaritātes nodokli gaidāmas smagas sarunas ar sociālajiem partneriem. Viņa gan personīgi to atbalsta un negrib atkāpties no šīs ieceres.
Valdības vadītāju pārsteidzis tas, cik liela summa varētu būt no šī nodokļa budžetā. Tiek lēsts, ka tas būtu papildus 41 miljons eiro 2016.gadā. „Tā ir milzīga summa,” sacīja Straujuma.
Tāpat viņa paredz asas diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālas algas palielināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diskusijas viņa paredz arī valdībā ministru starpā, tomēr tās viņa dēvē par normālām sarunām, ne asiem pretnostatījumiem.
Intervijā premjere vairījās runāt par iespējamiem konkrētiem skaitļiem nākamā gada budžetā. Vien norādīja – aizsardzībai jābūt pilnai summai, lai varētu virzīties uz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šai nozarei.
Tikmēr attiecībā uz nevienlīdzības mazināšanu pārējo koalīcijas partiju pārstāvji atzina, ka viņu politiskajos spēkos viedoklis par izmaiņām nākamajā gadā atšķiras. Tā Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis personīgi pauda atbalstu progresīvajam ienākumu nodoklim, tomēr ZZS šis jautājums vēl esot atvērts. Ja kādā citā veidā tiek atrasts labāks modelis nevienlīdzības mazināšanai, viņš un ZZS esot gatavi diskutēt par to.
Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sliecas piekrist principam par diferencēto neapliekamo minimumu. NA viedokļi par šo ieceri gan atšķiras.
Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina - iespēja, ka valdība atbalstīs diferencēto iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu ir 50 pret 50.
Mainīgs neapliekamais minimums nodrošināšot mazo algu saņēmējiem aptuveni 300 eiro gadā un mazinās ienākumu nevienlīdzību starp lielo un mazo algu saņēmējiem. „Šīs sistēma ir plakana, tātad katram mums ir tiesības uz neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā. Tas valdības plāns ir piecu gadu laikā pāriet uz to, ka cilvēkiem ar algu virs 1,5 tūkstoša eiro vispār nav neapliekamā minimuma, toties iedzīvotājiem, kuriem ir mazi ienākumi, viņiem neapliekamais minimums veidojas 160 eiro. Rezultātā palielinām iedzīvotāju ar mazu ienākuma bāzi viņu gada ienākumu. Protams, inovācija un tas, par ko jādiskutē, vai tā var darīt, ir tas, ka šo naudu viņi dabūs reizi gadā. Viņiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācija, visi viņu ienākumi tiks pārbaudīti, un iestāsies neapliekamā minimuma tiesības, un valsts šo naudu viņiem ieskaitīs,” skaidro Ašeradens.
Jau ziņots, ka pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
Kā četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
Savukārt parējām ministrijām var nākties rēķināties gan ar finansējuma atteikumu jaunām iniciatīvām, gan ar 1-5% vērtu bāzes izdevumu samazinājumu. Kā viena no iespējām ir nemainīt mēbeles, datorus un citu ilglietojamu infrastruktūru.
Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.
