Kopš Krievijas un Ukrainas konflikta sākuma dzelzceļa pārvadājumi Baltijas valstīs gan nav cietuši ļoti lielus zaudējumus, tomēr nozares ekspertu vidū pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk pastiprinājušās diskusijas par iespēju samazināt atkarību no Krievijas kravām, sadarbībā ar citām bijušajām PSRS republikām, cenšoties piesaistīt vairāk tranzīta kravu no Āzijas. Šim jautājumam liela uzmanība veltīta arī šonedēļ notikušajā Austrumu partnerības biznesa forumā.
No ekspertiem izskanēja viedoklis, ka potenciāls šādai dzelzceļa attīstībai ir liels, bet tas prasīs ievērojamus ieguldījumus un pārmaiņas gan Austrumu valstu, gan Baltijas valstu dzelzceļa sistēmā.
„Latvijas Dzelzceļa” attīstības plānošanas vadītājs Guntars Jansons norāda, ka pašlaik vērā ņemams šķērslis attīstībai ir dzelzceļa pārvadājumu plānošanas principi, kuri pārvadājumiem nenodrošina vēlamo prognozējamību: „Mums ir nepieciešams nodrošināt augstāku prognozējamību dzelzceļa prognozējumiem. Šobrīd ir visai būtiskas grūtības precīzi pateikt, kad tieši vilciens, vagons vai prece tiks piegādāta galamērķī, vienalga, vai tā būtu osta vai stacija. Līdz šim tas neko nav traucējis – kamēr mēs transportējam, piemēram, ogles un uzglabājam tās ostās. Savukārt precēm, atšķirībā no izejvielām, ir svarīgi, kad tās nonāk galamērķī, sasniedz plauktu un tiek pārdotas, vai arī nonāk gala saņēmēja lietošanā.”
Tiesa, nozarei ir kritisks vērtējums arī par Eiropas Savienības regulējumu dzelzceļa pārvadājumu jomā, kurš nereti ir pārāk birokrātisks. Guntars Jansons uzskata, ka nozarē būtu iespējams iztikt ar krietni mazāku birokrātisko procedūru apjomu: „Bet otra prioritāte būtu panākt kravu pārvadājumus bez papīriem. Varbūt mēs varam atbrīvoties no papīriem, zīmogiem un parakstiem, un vienkārši uzticēties tiem partneriem, kas sniedz par sevi ziņas noteiktā datu bāzē.”
Arī Austrumu partnerības valstu pārstāvji atzina, ka straujai sadarbības attīstīšanai dzelzceļa jomā ir vērā ņemami šķēršļi. Gruzijas transporta nozares eksperts Georgs Doborjginidze norāda, ka, piemēram, Gruzijā transporta un loģistikas nozare, par spīti izaugsmei, sāk izjust infrastruktūras un speciālistu trūkumu: „Es teiktu, ka šaurais pudeles kakls ir padziļināta, specializēta izglītība loģistikas un piegāžu ķēžu pārvaldībā, kā arī labākās pasaules prakses pārņemšana. Lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki, mums nepieciešama laba infrastruktūra, uzticamība un kvalificēti cilvēki, kuri spēj konkurēt starptautiski un kuri arī spētu popularizēt mūsu koridoru, lai tas spētu integrēties globālajā loģistikas tīklā.”
Vienlaikus eksperti norāda, ka par vienu no iespējamajiem stimuliem sadarbības attīstībā varētu kļūt arī „Rail Baltica” projekts, kas ciešāk savienos līdz šim ļoti vāji integrētās Eiropas un bijušās PSRS dzelzceļa sistēmas.
