Šonedēļ Latgalē bija ieradušies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, kas Daugavpils novadā rīkoja izbraukuma sēdi.
Vecsalienas pagasts Daugavpils novadā atrodas netālu no Baltkrievijas. Oficiālais bezdarba līmenis pērn te pārsniedza 10%.
Uzņēmējdarbība - kā jau laukos, lielākoties lopkopība, arī zemkopība. Ir arī kokapstrādes uzņēmums un viens no lielākajiem pagasta un novada lepnumiem - jau daudzus gadus strādājošais gaļas pārstrādes uzņēmums „Dubiki”.
Uzņēmuma vadītāji Jevgeņijs un Sergejs Dubovski neslēpj - būt uzņēmējam laukos nav viegli un ir nepieciešama politiķu iejaukšanās problēmu risināšanā. Piemēram, nav darbaroku. Arī ceļi ir slikt,i un tos būtu nepieciešams atjaunot.
Aleksandrs no blakus pagasta ik dienu brauc uz Daugavpili. Viņam pilsētā atrodas ar mēbeļu ražošanu saistīts bizness – tirdzniecība. Viņš kā lielāko slogu un problēmu uzņāmējdarbībā saskata tieši lielos nodokļos.
Par nodokļu politikas problēmu runā arī strādājošo skaita ziņā lielais šūšanas uzņēmums „Nemo”, kas arī darbojas pierobežā - Krāslavā.
Uzņēmuma saimniece Inga Zemdega-Grāpe, kas nodarbina ap 250 strādājošo, stāsta, ka nemitīgi aug uzņēmējam uzliktais slogs.
„Mums jāpalielina ražošana. Taču, lai tas notiktu, ir jāiegulda līdzekļi investīcijās, jaunās paaudzes tehnoloģijās, iekārtās, jāattīsta cilvēki. Tas nav izdarīts. Līdz ar to tas, ko mēs pašlaik izdarām [tas, ko izdara politiķi] – mēs uzliekam uzņēmējiem papildu slogu, izņemam no viņiem naudu un samazinām invesīciju iespējas. Rūpniecība tiek nospiesta,” saka Zemdega-Grāpe.
Otra problēma, ar ko saskaras uzņēmēji un jo īpaši laukos, ir arī kvalificētu darba roku trūkums. Šī problēma kļūst asāka ar katru gadu. „Mums vajag augsta ranga speciālistus, tehnologus, jaunus konstruktorus, pieprasījums eksportam liels. Taču šādu cilvēku vienkārši nav. Uz reģioniem viņi nenāk. Beidz Rīgas augstskolas un tur Rīgā arī paliek,” norāda Zemdega-Grāpe.
Perifērija un jo īpaši pierobeža nav tik pievilcīga vieta, kurp doties strādāt. Turklāt jārēķinās, ka laukos palikušie ne vienmēr ir ar labu kvalifikāciju un vispār vēlmi strādāt, jo vienkāršāk ir saņemt pabalstu. Par to nemitīgi runā uzņēmēji.
Risinājums un stimuls varētu būt būtiski nodokļu atvieglojumi perifērijām. Šī iecere savulaik valdības koridoros ir izskanējusi, bet līdz šim nav atbalstīta; taču nav izslēgts, tas dotu stimulu uzņēmējiem no Rīgas vai arī ārvalstīm pārcelt savu darbību uz šādiem reģioniem, un tas tiem arī būtu finansiāls pienesums un reāls atbalsts laukiem, saka uzņēmēji, piesardzīgi raugoties, vai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēde ko mainīs to dzīvē.
