Lauzto līgumu dēļ viņi ir neziņā par iepirkuma cenu un bažījas, ka tā būs par 20% zemāka, nekā ir piena pašizmaksa.
Līdzīgi kā citiem kooperatīviem, arī kooperatīvajai savienībai “Māršavai” bija līgums ar lietuviešiem. Pēc Krievijas sankcijām leiši līgumu lauza ātri un neglīti - viens telefona zvans un viss. Kooperatīva vadība to komentē īsi – strādājam, meklējam citu pārstrādātāju. Bet, kāda būs cena par vienu litru – pagaidām nav zināms.
Piensaimnieks Guntis Krūmiņš atzīst, ka jaunās cenas neviens vēl nevar nosaukt.
„No 17 līdz 22 centiem veiksmīgākā gadījumā. Tas ir 20% zem pašizmaksas. Kādu brīdi var pavilkt, bet attīstīties nē,” saka Krūmiņš.
Saimniecībā “Lapsas” pienu dod 110 govis. Jau tagad Eiropas Savienības noteikto kvotu dēļ mazāk pienīgām govīm gals ir bēdīgs.
„Likvidējam, brāķējam, dodam govis uz gaļas kombinātu. Soda nauda lielāka. Savādāk sanāk ekonomiskā pašnāvība,” atklāj Krūmiņš.
Sankcijas? Nu, uz ko skrēja, uz to uzrāvās. Krīze būs! Un, ja tās lietas tā turpināsies, būs nopietna krīze!” paredz piensaimnieks. Tam, ka pienu nevajadzēs nevienam, zemnieki atsakās ticēt. Gāzt grāvī pienu te neviens netaisās.
„Liet ārā ir liela apgrēcība! Tā darīt nedrīkst! Bet mums par tirgiem nevajadzētu domāt, par to jādomā pārstrādātājam,” uzskata Krūmiņš.
Piena cisternas vadītājs, šoferītis Gvido Krastiņš novērojis, ka arī pēc sankciju ieviešanas daļa lietuviešu vēl brauc pēc mūsu piena. Taču zemniekiem ir lielas bažas par to, kas notiks tālāk.
„Var redzēt satraukumu, naudas lieta, peļņa… Vai tiešām jālikvidē saimniecības?” situāciju raksturo Krastiņš.
Lai tas nebūtu jādara, “Kalna Gaveiņu” saimnieks Jānis Arājs visu neliek uz vienas kārts. Bez piena govīm viņš audzē arī gaļas lopus un graudaugus.
„Graudus var nokult tagad, nevar uz vienu nozari paļauties, ir arī gaļas lopi, drusku cūkas. Tikai bail, vai no Krievijas neatnāk tā laimīte,” atzīst saimnieks.
Pašlaik notiekošo, kad Krievija aizvērusi savu robežu mūsu pienam un citai pārtikai, viņš sauc par kārtējo eksāmenu mūsu zemniekiem.
„Tagad ir pārbaude. Kurš izturēs un pavilks to vezumu. Kurš metīs plinti krūmos. Cilvēki jau visi esam. Ēst ēdīsim. Pa radio teica, ka tagad cena nolaista piena produktiem un kāpj apgrozījums,” saka Arājs.
Piena ražotājiem gan pēc šīm ziņām kontos vairāk naudas neparādās. Bet lauztie līgumi rada bažas, vai viņi saņems naudu par jau nodotajām tonnām.
„Līzingi un kredīti ir visiem, pašizmaksa jau nemainās,” atgādina Arājs.
Pārstrādāts un iepakots, piena litrs nopērkams veikalu plauktos vismaz trīs reizes dārgāk, nekā par to maksā zemniekam. Vēl pēc 45 dienām viņi saņems naudu par nodotajām piena tonnām un domās, kā dzīvot tālāk.
Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.
Otrdien valdība izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro.
Pagaidām nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa – 13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
