Automašīna, kas pienu ved no Mazsalacas, Ramatas, Sēļiem un citām vietām, brauc pa zemes ceļiem, un par to izmantošanu nav jāmaksā, tāpat kā par asfaltēto ceļu no Mazsalacas līdz Valmierai.
Bet tālāk, braucot pa apvedceļu, kas jau ir valsts galvenais autoceļš, par vienu automašīnu dienā jāmaksā 12 eiro.
Izdevīgāk ir autoceļu nodevu maksāt par lielāku periodu, bet kopējā summa gadā tāpat sasniedz tūkstoti eiro, un pārvadātāji to nevar atļauties.
“Varētu braukt arī caur pilsētu, jo pa pilsētu nevajag [maksāt]. Pilsētā jānodod ir piens, bet ar šādu mašīnu braukt pa pilsētas centru arī nebūs nopietni. Tad iznāk, dienā mēs nobraucam varbūt divus kilometrus pa tādu ceļu, par kuru jāmaksā,” saka Ints Kuģis, kurš nodarbojas ar piena pārvadājumiem.
Līdzīgi maršruti ir daudzām automašīnām. Maksa atšķiras no tā, vai brauc ar piekabi vai bez, bet Ints Kuģis teic, ka labāk nopērk atļauju automašīnai braukt ar piekabi, jo dažkārt tā ir nepieciešama. Lai arī izmaksas lielas, sods, kas pienākas par braukšanu bez vinjetes, ir 350 eiro šoferim un 1000 eiro uzņēmumam, tāpēc tās pērkot visi.
“Ja es brauktu no Rīgas līdz Valmierai, es jau neko nesaku, bet mēs visu dienu nomokāmies pa lauku ceļiem, kur tie autiņi tiek lauzti, un 12 eiro jāsamaksā par 3 kilometriem, tas ir baigi sāpīgi...” saka Juris Puķītis, kurš arī nodarbojas ar piena pārvadājumiem.
Lielākās neskaidrības šobrīd saistās ar to, kur samaksātā nauda paliek, kam to izlietos un vai to iespējams atgūt, ja automašīna uz laiku ir remontā un pa ceļiem nepārvietojas.
Šādā pašā situācijā ir arī graudu pārvadātāji.
Tikmēr Zemkopības ministrijai nodots apkopojums par kooperatīviem, kas valsts galvenos autoceļus izmanto salīdzinoši maz, ar cerību, ka tai ar Satiksmes ministriju izdosies vienoties par kādām izmaiņām.
“Manā skatījumā ir tā - ja mēs kaut ko maksājam valstij, tad šai naudai kaut kādā veidā ir jāatgriežas atpakaļ pie šiem uzņēmumiem, kas šos nodokļus maksā,” spriež Juris Puķītis.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Radziņa skaidro, ka “smagās automašīnas, kas strādā šajos īsajos maršrutos, peļņa gada ir ap 2000 eiro, un šobrīd sanāk, ka 1000 eiro ir jānomaksā vinjetē”.
“Diemžēl es neredzu, kur nākotnē mūsu kooperatīvi varētu tikt pie jaunākas tehnikas,” secina Radziņa.
Piena pārvadātāji spriež, ka katras papildu izmaksas, kas attiecas uz transportu, ietekmē arī gala produkta cenu. Arī šobrīd kooperatīvi spriež par pārvadājumu cenas palielināšanu
Jau ziņots, ka, neskatoties uz vairāku lauksaimnieku organizāciju un uzņēmēju iebildumiem, no šī gada arī mazie kravas auto aplikti ar autoceļu lietošanas nodevu jeb tā dēvēto vinjeti.
