Zemnieki uzsver – ir pagājis gandrīz gads, kopš Krievijas noteiktā embargo, tuvākajā nākotnē nekādas izmaiņas nav paredzamas, un tā kā problēmu cēlonis ir politisks, tas arī politiskā veidā būtu jārisina. Kā vienīgo risinājumu piena lopkopji saredz kompensācijas no Eiropas Savienības.
Ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu apkārtnes piena lopkopji tikās uzņēmuma “Valmieras piens” telpās. Sanāksmes iniciatori atzīst – situācija ir jārisina visiem kopā – ražotājam, pārstrādātājam un ministrijai, jo nozare šobrīd ir nonākusi līdz robežai un beidzot ir jāpieņem kādi lēmumi, ko darīt tālāk, jo Eiropas Savienībai būtu jāsaprot, ka vissmagāk šajā ekonomiskajā karā cieš tieši pierobežas valstu iedzīvotāji.
“Ir sajaukta politika ar ekonomiku. Vajag politiskās lietas risināt politiski, bet ekonomiskās risināt ekonomiski, un tad viss būtu kārtībā. Bet tagad tā ir, kā ir. Neviens jau brīnumlīdzekļus te nevar radīt ne no kurienes. Tā problēma paliek,” sprieda zemnieku saimniecības “Dzintari” saimnieks Andrejs Kārklis.
“Mūsu saražotais piens ir apmēram 700 tonnas dienā, kuru ir par daudz šobrīd, kuras pirms tam mēs vai nu caur Lietuvu vai paši izvedām uz Krieviju. Šī ir tā politiskā atbildība, kura būtu jāuzņemas Eiropas Savienībai, vai nu to kompensējot, vai paaugstinot intervences iepirkuma cenas. Jo principā situācijas uzlabojumu varēs gaidīt kaut kādu periodu pēc tam, kad mūsu konflikts ar kaimiņvalsti būs beidzies,” pauda zemnieku savienības “Zilūži” saimnieks Jānis Grasbergs.
Grasbergs stāstīja, ka viņa saimniecībai piena lopkopība ik mēnesi nes 10 tūkstošus eiro zaudējumus, pagaidām kā ielāps kalpo pārējās saimniecības nozares - graudkopība un pakalpojumu sniegšana, taču viņš arī dzirdējis ne vienu vien zemnieku sakām, ka jau drīzumā lopus plāno likvidēt.
“Ja sāksies likvidācijas, pirmkārt, katra saimniecība paraus līdzi vēl savus piegādātājus, ko mēs galīgi negribam. Un šī te rezonanse visā Latvijas ekonomikā iegriezīs krietnu robu, un diez vai mēs gribam, lai atkārtojas atkal 2008. -2009.gads,” sacīja Grasbergs.
Tiesa gan, arī šīs dienas tikšanās nekādas jaunas vēsmas nenesa.
“Mēs, protams, vērsīsimies arī mūsu valdībā ar lūgumu atkal pabalstīt šo nozari,” solīja Dūklavs. “Nākamais, mēs vērsīsimies Eiropas Savienībā arī ar tādiem pašiem aprēķiniem, kas pierāda to, ka situācija nav uzlabojusies, un, ņemot vērā iepriekšējās sarunas ar [lauksaimniecības] komisāru, ja viņš pildīs savus solījumus izskatīt šo jautājumu, ja stāvoklis neuzlabosies, tad šis ir tas brīdis. Stāvoklis nav uzlabojies, tad tur arī varētu būt kaut kāds atbalsts,” sacīja ministrs.
Pagaidām zemnieki nekādas protesta akcijas nesola rīkot, tomēr tas netiek izslēgts.
Jau ziņots, ka "Food Union" nolēmis no augusta samazināt piena iepirkuma cenu par 7,5%, jeb 1,5 centiem litrā, tādējādi sekojot pasaules biržās valdošajam piena cenu kritumam. Zemnieki bažījas, ka "Food Union" solim varētu sekot citi piena pārstrādes uzņēmumi. Biedrībā "Zemnieku saeima" lēš, ka tas var smagi atsaukties uz piena ražotājiem.
