Panorāma

"Dr. Klaunam" savs veikals t/c "Spice"

Panorāma

RTU zinātnieki izstrādās tehnoloģijas hadronu paātrinātājam

Aug bažas par būvniecības tirgus pārkaršanu

Pieaug bažas par būvniecības tirgus pārkaršanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc akūta pasūtījumu deficīta, ko izraisīja pārtraukums Eiropas Savienības (ES) projektu finansējumā, nākamo divu gadu laikā Latvijas būvniecības nozarē ieplūdīs vairāk nekā miljardu eiro liels finansējums. Būvuzņēmēji atzīst, ka tik straujam naudas un pasūtījumu pieplūdumam viņi var izrādīties nesagatavoti.

ES fondu apguves aizkavēšanās šogad būvniecības apjomiem likusi sarukt par 21%. Iepretim 121 miljonam eiro šogad, nākamgad no fondiem būvniecībā ieplūdīs trīs reizes vairāk naudas - 425 miljoni eiro, bet 2018.gadā vēl papildus 605 miljoni eiro. Tas raisa bažas par tirgus pārkaršanu.

"Mēs skatāmies bažīgi uz to, cik lieli termiņi tiek doti ne tikai uz būvniecību, bet arī uz projektēšanu, lai tajā brīdī, kad uzsākās projektēšana, nebūtu strīdu par projekta kvalitāti," stāstīja biedrības "Latvijas būvuzņēmēju partnerība" vadītāja Baiba Fromane.

Fromane prognozē, ka reālie būvdarbi  sāksies vien nākamā gada nogalē.

Tomēr jau tagad jārēķinās ar iepirkumu procedūru pārsūdzībām, kas darbiem atvēlētos termiņus saīsinās vēl vairāk. Tas varētu novest pie būtiskām kvalitātes problēmām.

"Firmas ir, bet strādātāju nav. Tās ir ar pāris cilvēkiem ar amatos un tad aicina vienus un tos pašus strādniekus. Tad, kad tie paņem, tad pārējiem jāgaida. Tad, kad vienu objektu tempā pabeidz, tad skrien pie otra, un tad ar to kvalitāti ir kā ir. Dažkārt tiem pašiem piesola vairāk naudas un vienu dienu viņš strādā šajā ielas pusē, bet rītā jau otrā," sacīja būvkompānijas "Arčers" valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, nākamajos gados trūks 6000-10 000 celtnieku. Tas liks celt ne tikai algas, bet arī ievest ārvalstu darbaspēku.

Nesagatavoti tik lielam pasūtījumu pieplūdumam var izrādīties arī būvmateriālu un tehnikas piegādātāji. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") gan ir mierīgs.

"Šobrīd drusku piesardzīgiem jābūt dizaina daļā, tur cenas ir palielinājušās ekspertīzē, bet situācija ir kontrolējama – līdzsvara robežās," uzskata ministrs.

Pēc Ašeradena domām, ātrāk projektus varētu caurskatīt Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Centrālās finanšu un līgumu aģentūra, kura ir atbildīga par ES līdzfinansēto projektu ieviešanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) šos pārmetumus noraida. Viņasprāt, Ekonomikas ministrijai (EM) jāsagatavo rūpīga analīze par iespējamo būvniecības tirgus pārkaršanu. Tad, varētu domāt arī par  finansējuma izlīdzināšanu, lai neveidotos burbulis. Tomēr lielu manevra iespēju nebūšot.

"Mēs savu darbu darām, bet svarīgi saprast, ka mums tas termiņš būs ierobežots, jo 2018.gads ir periods, kad mums jāparāda ļoti labs progress fondu apguvē, lai mums piešķirtu veiksmes vai rezultāta rezervi, kas ir 6% apjomā no valstij piešķirtajiem līdzekļiem. Un viss plānošanas periods beidzas 2020. gadā, kur iesāktos projektus var turpināt vēl trīs gadus," sacīja ministre.

Politiķi uzsver, ka "Brexit" dēļ šis Latvijai var izrādīties pēdējais budžeta periods, kad saņemam tik lielu Eiropas līdzfinasējumu.

Pēc fondu apguves daudz nopietnāk savu nākotni nāksies pārvērtēt arī Latvijas būvkompānijām, kuras pēdējos gadus galvenokārt pelnījušas no Eiropas līdzfinansēto valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti