2013.gadā lielākais izdevumu pieaugums (par 22,7%) bija bezdarbnieku atbalsta pasākumiem – galvenokārt bezdarbnieku pabalstiem un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 58,1 miljoniem 2012.gadā līdz 74,2 miljoniem pērn, ko ietekmēja likumdošanā veiktās izmaiņas pabalsta apmēra piešķiršanas nosacījumos.
Kopš 2009.gada izdevumi ģimenes un bērnu atbalstam ir samazinājušies, kas skaidrojams ar 2009.gada jūnijā pieņemtajā likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" noteiktajiem pabalstu apmēra ierobežojumiem. Savukārt 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pieauga par 19,5%. To sekmēja vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksas ierobežojumu samazināšana, kā arī bērna kopšanas un minimālā vecāku pabalsta apmēra palielināšana.
Pērn samazinājās izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai izdevumu samazināšanos. Salīdzinot ar 2012.gadu, kad izdevumi tam bija 23,8 miljoni eiro, pērn tie samazinājās par 45,8% un bija 12,9 miljoni eiro.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2013.gada laikā garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 39 tūkstošiem personām janvārī līdz 26 tūkstošiem personām decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2013.gadā veidoja 14,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,1 vienu procentpunktu vairāk nekā 2012.gadā (14% no IKP). 2012.gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 15,4% no IKP, Lietuvā – 16,5% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā – vidēji 29,5% no IKP.
