- Reverso PVN budžetā maksā gala patērētājs
- Kokrūpnieki: Rezultāts ir, bet shēmotāji meklē jaunas iespējas
- Radikāli mainīt sistēmu?
- Ministrija: Reversais PVN - galējais līdzeklis
Reverso PVN budžetā maksā gala patērētājs
Reversais PVN no vispārīgās PVN piemērošanas atšķiras ar to, ka nodokli valsts budžetā maksā tikai gala patērētājs. Proti, pēc vispārīgā principa pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan nodokli, kurš tam būtu jāieskaita valsts budžetā. Reversajā sistēmā pircējs pārdevējam samaksā tikai noteikto cenu, bet nodokli bez starpniekiem pats ieskaita valsts budžetā. Tas izslēdz risku, ka pārdevēja firma pazudīs ar visu nodokļa naudu.
Pašlaik reverso PVN Latvijā piemēro kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, metāllūžņu piegādei un pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem. No šā gada aprīļa reversais PVN piemērots arī mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādēm
Kokrūpnieki: Rezultāts ir, bet shēmotāji meklē jaunas iespējas
“Ar mūsu nozares produktiem PVN vairāk netiek griezts,” saka Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss. Kokrūpniecība bija pirmā nozare, kurai jau 1999.gadā Latvijā reverso PVN piemēroja. Sākotnēji tikai kokmateriālu piegādes darījumiem un ar laiku preču un pakalpojumu klāstu paplašinot.
Uzņēmēji novērojuši, ka tas noteikti ir devis rezultātus. “Normālas tirgus cenas, saprotama konkurence, pavisam savādāka uzvedības kultūra, kāda valda mūsu nozarē,” ieguvumus uzskaita Klauss.
Reversā PVN efekts nozarēs, kur tas ieviests, atzīts arī Finanšu ministrijas pasūtītajā pētījumā.
Arī Finanšu policijā secina, ka PVN shēmās neparādās tās preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas reversais PVN.
Tas gan neatrisina visas problēmas. Gan uzņēmēju novērojumi, gan pētījumi apliecina, ka, aizverot vienas durvis, shēmu organizatori meklē citas.
“Par šiem produktiem neviens nešmaucas. Par pārējiem, arī tiem, kas diemžēl turpina aplokšņu algu izmaksāšanu, es esmu diezgan pārliecināts – viņi šo PVN karuseli iegādājas no citu nozaru lietām, piemēram, konsultācijas, grāmatvedība, mārketings, reklāmas laukumi. Tās ir lietas, kurām arī vajadzētu pievērst uzmanību un ieviest reverso PVN, lai izslēgtu vēl vienu avotu,” uzskata Kokrūpnieku federācijas vadītājs.
Radikāli mainīt sistēmu?
Par pakalpojumu iekļaušanu reversajā PVN sistēmā iestājas arī Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LRTK), jo krāpniecība šajā sektorā ir arvien izplatītāka. “Ar pakalpojumiem ir vēl vienkāršāk. Ja precei jāpierāda izcelsme un kustība, jo tā ir manta, ko var sataustīt, tad ar pakalpojumiem nekad. Audits notiek ar divu, trīs mēnešu nobīdi, nu tas ir labākajā gadījumā, un tad nevar pateikt, vai šie pakalpojumi tādā apjomā ir sniegti un vai tie ir bijuši,” norāda LRTK eksperte Lienīte Caune.
Iespējams, sistēma jāmaina radikāli, reverso sistēmu ieviešot vispārēji – secina uzņēmēju pārstāvji un nodokļu konsultanti.
Jo, kamēr vien būs preču un pakalpojumu grupas, kur krāpniecību pārcelt, tas notiks. “Eiropa būtībā arī to ir sapratusi. Ja mēs paskatāmies, kas notiek citās valstīs, tur veļas vietējā reversā PVN vilnis un daudz valstīs, daudzās nozarēs tas tiek ieviests. Ir atsevišķs PVN direktīvas pants ar jomām, kurās to drīkst ieviest bez iepriekšējas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Un tas, manuprāt, Latvijai būtu nekavējoties jādara,” saka “Sorainen” partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukačs.
Viena no tādām nozarēm, kur Eiropas Komisija to ļauj darīt bez saskaņošanas, ir graudkopība. Plānots, ka jau tuvākajā laika Finanšu ministrija arī virzīs attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos.
Ministrija: Reversais PVN - galējais līdzeklis
Vienlaikus uzņēmēju aicinājumam reverso PVN padarīt par standarta kārtību Finanšu ministrija nepievienojas. “Uzņēmēju viedoklis nereti ir balstīts uz to, ka šis reverss nes lielu bonusu papildus klāt, ko uzņēmēji izjūt kā pašu galveno – naudas plūsmas uzlabošana. Bet šis ir galvenais instruments, lai apkarotu krāpšanu. Un mēs nevaram runāt par PVN vispārējo reversu, jo tad mēs gribētu prezumēt, ka jebkurš nodokļu maksātājs Latvijā ir krāpnieks. Tā tas nav,” saka FM Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.
Ministrijā norāda – tāpat kā Eiropas Komisija tā reverso PVN uzskata kā galējo līdzekli, kad visas cita iespējas apkarot krāpšanu izsmeltas. Turklāt PVN darbojas visā Eiropas Savienībā, tādēļ Latvija pati par sevi neko mainīt nevarot. To, vai nevajag uz to aicināt Eiropu, ministrijā vairās atbildēt.
Tikmēr nozares, kurām pie šīs sistēmas izdevies tikt, nevar būt drošas, ka šāda kārtība būs vienmēr. Kokrūpniecībai reversā PVN nepieciešamība Briselē jāaizstāv ik pa trim gadiem. Nākamā reizē būs 2018.gadā un nozarē neslēpj – ar katru gadu to izdarīt ir arvien grūtāk, jo Eiropas Komisijai jāpierāda, ka reversais PVN vajadzīgs krāpniecības novēršanai. Bet jo ilgāk tas pastāv, jo nozare tīrāka.
Uzņēmēji un nodokļu konsultanti Finanšu ministrijas atturību un iniciatīvas trūkumu kritizē. “Man tas ir noslēpums, neatrisināms. Kad mēs arī gājām uz Finanšu ministriju ar priekšlikumiem un ar steigu, - kad Igaunija ieviesa vietējo reverso dārgmetāliem, tad tas krāpnieku vilnis vēlās uz Latviju. Un mēs teicām, tad mums arī vajadzētu ieviest. Un tā vietā, lai mēs to prevenciju ar likuma grozījumiem panāktu, tā vietā vēlās audita vilnis pāri šai industrijai, un mēs viņus tā kā sodījām,” stāsta nodokļu eksperts Jānis Taukačs.
To, vai un kurās jomās vēl vajadzētu reverso PVN, Valsts ieņēmumu dienestā, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu un shēmu izķeršanu, atturējās paust viedokli, norādot, ka tas ir politikas veidotāju jautājums.
