Kvotu atcelšana dažādās Eiropas Savienības valstīs uztverta atšķirīgi.
Eiropas Savienībā piena kvotas ieviesa vēl 1984 gada 2. aprīlī, tātad pirms 31 gada, nolūkā regulēt piena ražošanas tirgu Eiropas Savienībā, tā kā tolaik bija izveidojušās teju piena upes un sviesta kalni.
Tolaik Eiropas piena ražotājiem bija garantēta cena, daudz augstāka nekā citur pasaulē, neraugoties uz pieprasījumu tirgū. Sākotnēji bija domāts, ka kvotu sistēma ilgs piecus gadus, taču allaž tika pagarināta, un nu tai ir trīs gadu desmitu sena vēsture.
Katrai dalībvalstij noteica savus ražošanas griestus, balstoties uz dažādiem rādītājiem. Pārsniedzot šos ražošanas apjomus, dalībvalstīm būtu jāmaksā prāvas soda naudas.
Kādēļ piena ražošanas kvotu sistēmu atceļ tieši tagad? Tādēļ, ka pasaulē pieaug pieprasījums pēc piena produktiem, bet Eiropas zemniekiem šie ierobežojumi liedz uz tiem atbildēt.
Visticamāk, ka pēdējā kvotu gadā, kas beidzas 1.aprīlī, kāda valsts ražošanas kvotas būs pārsniegusi un nāksies maksāt sodu. Latvijas gadījumā, līdzīgi kā citās valstīs, to rādīs tuvākie mēneši, jo uzreiz to ir grūti konstatēt.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs iepriekš sarunā ar Latvijas Radio ir sacījis, ka Latvija balansēja uz robežas, ļoti tuvu pārsniegšanas slieksnim. Ja tas būtu pārkāpts, tad soda naudu būtu jāmaksā konkrētām saimniecībām un tā būtu visai liela.
“Latvijas piena ražotājiem katrs pārsniegtais procents maksā 1,2 miljonus eiro, kas ir liela nauda piensaimniecībai, īpaši šajos sarežģītajos apstākļos,” tā iepriekš ir sacījis Jānis Dūklavs.
Taču pēc pēdējā ziņām izskatās, ka Latvija būs ļoti tuvu, bet tomēr kvotas nebūs pārsniegusi.
Arī to, kā kvotu atcelšana ietekmēs tirgu, rādīs laiks, un uzreiz nevar apgalvot, ka piens veikalu plauktos kļūs lētāks. Arī Jānis Dūklavs iepriekš ir sacījis, ka izmaiņas tirgū pilnīgi noteikti būs, taču kādas, uzreiz būs grūti konstatēt. Eksperti saka, ka būs vajadzīgi vismaz divi nākamie gadi, lai saprastu, kuras valstis visātrāk un efektīvāk spēs pielāgoties jaunajiem apstākļiem – iepirkt ganāmpulkus, tehniku, atvērt jaunus tirgus.
Iespējams, ka Latvijai būs jārēķinās ar lielāku kaimiņu – lietuviešu, arī poļu - aktivitāti. Par piena cenām prognozes patlaban ir tādas, ka tās būtiski nemainītos, jo pēc Eiropas piena milzīgs pieprasījums ir Āzijas tirgū, kura virzienā, visticamāk, lūkosies daudzas valstis.
Patlaban lēš, ka līdere Eiropas Savienības un arī pasaules tirgū kļūs Īrija. Īrijā piena nozarē jau tagad notiek milzīgas, miljoniem eiro vērtas investīcijas, Īrijas zemnieki ļoti strauji pielāgojas kvotu atcelšanas periodam, būvē jaunas fermas, lopu novietnes, attīstās un šim procesam ir piešķirta arī liela nacionāla nozīme, tā kā uzplaukstot nozarei, īri paredz arī attīstību laukos un jaunas darba vietas.
Taču skaidrs ir, ka sacensības būs lielas un piena ražotājiem nāksies visai agresīvi sacensties un iekarot tirgu.
Eiropas Komisija ir izveidojusi arī tā saukto Piena tirgus observatoriju, kas nozīmē, ka speciālisti rūpīgi sekos līdzi tam, kā attīstās situācija piena tirgū.
Daži saka, ka faktiski atpakaļ ir teju vecie Ulmaņlaiki, kad no Ogresgala sūtīja uzsviestu uz Angliju. Būtībā zemnieku rokas ir brīvas, bet jautājums - vai būs spēka un enerģijas izsisties.
