Aplēsts, ka precēm cenas samazinājās par 0,2%, savukārt pakalpojumiem pieauga par 3%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai.
Savukārt, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis ir sarucis par 0,7%. Cenas ir sarukušas vairākiem pārtikas produktiem – augļiem, tējai, kafijai, cukuram, svaigai gaļai, bet, jo sevišķi – dārzeņiem un kartupeļiem. Liels cenu kāpums bija vērojams pienam, sieram, olām, saldumiem un medum, kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem.
Tāpat secināts, ka tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 8%, bet alkoholisko dzērienu cenas saruka par 2,6%. Toties cenas apaviem palielinājās par 8,4%, toties apģērbiem samazinājās par 1,9%.
Pārvalde arī aplēsusi, ka gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,8%, toties viesnīcu un restorānu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, pieauga par 4,3%.
„SEB bankas” analītiķis Edmunds Rudzītis prognozē, ka cenas pakalpojumiem arī turpinās augt: „Ir redzama mēneša deflācija, un tas bija sagaidāms, ņemot vērā sezonālo ietekmi, kas ir apģērbu cenām, apaviem un pārtikai. Situācija rādās tāda, ka joprojām gada inflācija ir salīdzinoši neliela. Joprojām redzama tendence, ka cenas precēm ir diezgan stabilas, bet pakalpojumiem ir kāpušas. Visticamāk, cenu pieaugums pakalpojumiem turpināsies. Savukārt attiecībā uz precēm tas lielā mērā ir saistīts ar energoresursu cenām – cik lielas būs izmaiņas.”