Panorāma

Aleksandrs beidzot elpo pats

Panorāma

Lielās pilsētas modernizēs autobusus

Pašvaldības nobremzē Konkurences likuma grozījumus

Pašvaldības nobremzē Konkurences likuma grozījumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pašvaldību un Ekonomikas ministrijas (EM) domstarpības konkurences uzraudzības jautājumos nobremzējušas grozījumus likumā. Ar tiem Konkurences padomei (KP) būtu lielākas iespējas rīkoties, ja, piemēram, valsts vai pašvaldība izmanto savu stāvokli negodīgai cīņai attiecībā pret privātajiem komersantiem. Likumprojekta skatīšana reiz jau atlikta, dodot laiku pretrunas atrisināt. Tomēr puses joprojām nav vienojušās.

Kad KP, sodot “Rīgas satiksmi” un “Rīgas mikroautobusu satiksmi” par aizliegtu vienošanos cenas sakarā, lika šo vienošanos pārtraukt, pašvaldība nolēma to apiet – vienoto cenu ierakstot domes noteikumos. Konkurences neitralitāte gan tādējādi joprojām tiek pārkāpta, uzskata KP, taču pret pašvaldību vērsties īsti nevar.

Tas ir viens no pēdējiem piemēriem tam, ka šobrīd ne visos gadījumos Konkurences padome ir tiesīga iejaukties, ja iesaistīta publiska persona. Taču ne vienīgais.

Grozījumus, lai varētu rīkoties gadījumos, kad tieši pašvaldība vai valsts kropļo konkurenci, EM rosināja vēl pirms šīs Rīgas domes rīcības, jo gadījumu ir daudz. Arī Valsts kontrole (VK) vienā no pēdējām revīzijām norādīja, ka piemēram, Alūksnes novada pašvaldība pati sniedzot viesnīcas, kravu pārvadājumu, traktortehnikas, zāles un krūmu pļaušanas, koku zāģēšanas un transportlīdzekļu nomas pakalpojumus, pēc VK aprēķiniem liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 86 854 eiro apmērā.

“Publiskas personas drīkst dibināt uzņēmumus. Bet nevienam nedrīkst radīt priekšrocības, nedrīkst diskriminēt – tāpēc, ka tas ir mans pašvaldības uzņēmums, es tam radu labākus noteikumus, un privātajam uzņēmumam – nu tad lai viņš dzīvo, kā viņš pats grib,” stāsta KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ja grozījumus pieņemtu, tie attiektos arī, piemēram, uz administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu konkurences cīņā, tostarp rakstiem par konkrēto pakalpojumu pašvaldību izdevumos.

Šādus grozījumus gaida arī uzņēmēji, kuru intereses likuma apspriešanā pārstāv Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

“Gan lielākās gan mazākās pilsētās ļoti liels pasūtītājs ir publiskais sektors, tai skaitā pašvaldība. Ja pašvaldība pati nodarbojas ar biznesu, tad skaidrs, ka privātajam kapitālam tur vairs nav ko darīt,” kritisks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Taču ierosinātie grozījumi nevirzās uz priekšu, jo tiem iebilst pašvaldības. Stingrās “pret” pozīcijās iestājusies gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Lielo pilsētu asociācija.

“Mūsuprāt, tie priekšlikumi dublē jau pastāvošās normas. Jau šobrīd publiskās personas kapitālsabiedrībām, neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts vai pašvaldības, ir daudz stingrāki ierobežojumi, nekā tas ir privāti tiesību subjektam, un, uzliekot papildus slogu – tam būtu nepieciešams vispārējs izvērtējums, kur tad īsti ir problēmas un ko grib atrisināt,” norāda Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis.

EM atzīt, ka tieši pašvaldību lobijs nospēlējis lomu, kādēļ likumprojekts tālāk nav pavirzījies. Taču tur norāda, ka uz ministru galda tas nonākšot. “Cīnīsimies. Mēģināsim šo likumu dabūt cauri valdības sēdei. Tad viņš ies uz parlamentu, un tur jau būs vislielākās cīņas. Cīnīsimies arī parlamentā, lai šādu likumu pieņemtu,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Pagaidām gan nav pārliecības, kad šo likumprojektu varētu skatīt. 13. martā to atlika par divām nedēļām. Tātad valdības darba kārtībā tam atkal būtu jābūt nākamnedēļ, taču vismaz līdz piektdienas vakaram izskatāmo jautājumu sarakstā tas vēl nebija iekļauts.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti