Deflācija šī gada janvārī gada griezumā bija 0,4% un bija saistīta ar pasaules cenu kritumu gan naftai, gan pārtikas produktiem. Izslēdzot degvielas un pārtikas cenas, patēriņa cenu līmenis janvārī pieaugtu par 0,5%, norādīja Ekonomikas ministrija.
Iepriekš deflācija bija novērojama tikai 2013.gada decembrī.
Noēdam mazāk!
„Nordea” ekonomikas eksperts Gints Belēvičs skaidro, ka vislielāko ietekmi, pateicoties straujam jēlnaftas cenu kritumam janvārī, uz patēriņa cenu līmeni atstāja transporta izdevumi. Taču sagaidāms, ka līdz ar pēdējās nedēļās novēroto naftas cenu pieaugumu, februāra datos cenu kritums normalizēsies. Otrs būtiskākais deflācijas veicinātājs bijis pārtikas cenu kritums par 2,6% gada laikā, kas lielā mērā joprojām saistīts ar Krievijas embargo efektu un attiecīgo cenu kritumu piena produktiem, dārzeņiem, kā arī gaļai.
No vēl lielāka deflācijas rādītāja janvārī „paglābušas” pieaugošās izmaksas par mājokļa uzturēšanu, kur galvenais vaininieks ir elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. Šī procesa rezultātā, saskaņā ar statistikas datiem, elektroenerģija mājsaimniecībām kļuvusi par 27,6% dārgāka, skaidro Belēvičs.
„Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna savukārt norāda, ka, lai arī naftas cenas ir nedaudz atguvušās no aptuveni 40 dolāriem par barelu janvāra sākumā – pašlaik tās ir ap 55 dolāriem, vēl arvien ievērojami zemākas nekā pirms pusgada. Līdz ar to pozitīvu efektu no lētākas naftas redzēsim Latvijas cenās arī turpmākajos mēnešos - degvielas un siltumenerģijas cenu kritumā. Jūlijā sagaidāms arī ievērojamāks dabasgāzes tarifu kritums.
Savukārt DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šodien ir publicēti arī atjaunotie dati par mājsaimniecību patēriņa groza struktūru un pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars tajā sasniedzis zemāko līmeni neatkarības periodā - 23,7%.
„Tas noticis par spīti diezgan straujam pārtikas pārdošanas kāpumam pērn, kas acīmredzot atspoguļo kvalitātes pieaugumu, jo iedzīvotāju skaits diemžēl nepalielinās. Deviņdesmito gadu vidū šo produktu īpatsvars bija ap 50%, kas bija „nopietnas”, gluži vai Āfrikas līmeņa nabadzības rādītājs, bet tagad tātad ir samazinājies vairāk nekā uz pusi,” uzver Strautiņš.
Arī „Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna atzīmē, ka pārtikai Latvijas iedzīvotāji tērē arvien mazāku daļu no kopējiem izdevumiem (šobrīd 21,9%, 2011.gadā tie bija 23,6%, 2002.gadā pat 33%). Tas saistīts gan ar pakāpenisku iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugumu (proti, daudz vairāk neēdam, bet spējam atlicināt vairāk naudas citām lietām), gan arī ar ļoti mērenu cenu kāpumu pārtikas pēdējo dažu gadu laikā. Savukārt iedzīvotāji arvien vairāk tērē alkoholam un tabakai (8,2% no kopējā groza, no 7% 2011.gadā) un atpūtai un kultūrai (8%, no 7,5% 2011.gadā).
Šī gada prognoze – inflācija tuvu nullei
Kopumā šajā gadā „Nordea” prognozē ļoti mērenu inflāciju līdz 1%, ko nodrošinās relatīvi zemās izejvielu cenas, kā arī kopēja zemā inflācijas vide Eiropā. Inflāciju veicinoši notikumi joprojām būs janvārī veiktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, Rīgas Satiksmes braukšanas biļešu cenu paaugstināšana, kā arī arvien pieaugošās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2015.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis būs lēnāks nekā 2014.gadā. Inflācija būs saistīta ar ārējiem faktoriem – naftas un pārtikas cenu dinamiku pasaulē. Vienlaikus to ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori (elektroenerģijas tirgus atvēršana no 2015.gada 1.janvāra, transporta pakalpojumu cenu kāpums u.c.).
Strautiņš savukārt paredz, ka kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Šodien izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnusa zīmi.
Strautiņš prognozē, ka enerģija un lielākā daļa importa preču, kā arī vietējā pārtika kļūs lētāka, bet pakalpojumi turpinās sadārdzināties, kaut ne tik strauji. Pakalpojumu cenu pieaugums pērn uzņēma apgriezienus, vairākos mēnešos pārsniedzot 3% gada griezumā, bet šogad tas bremzēsies, jau janvārī pakalpojumu inflācija samazinājās līdz 2,1%.
Pērn algas pieauga apmēram par 7%, kas nevarēja neradīt strauju pakalpojumu cenu kāpumu, jo algu izmaksas pakalpojumiem bieži ir galvenā vai pat faktiski vienīgā komponente. Šogad algu kāpums piebremzēsies.
Transporta degvielas tirgus naftas vērtības kritumu jau atspoguļo. Tā kā vidējais naftas cenu līmenis šogad visdrīzāk būs nedaudz augstāks nekā šobrīd, pārvietošanās ar auto atkal varētu kļūt drusku dārgāka. Taču apkures un siltā ūdens izmaksās notikumi pasaules enerģijas tirgos vēl tikai izpaudīsies un nav šaubu, ka apkure nākamajā sezonā būs ievērojami lētāka. Tam pateicoties, arī pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas kopumā kļūs zemākas, kaut arī daļai Rīgas iedzīvotāju situācija var atšķirties, atkarībā no viņu izvēlētā pārvietošanās veida un iespējas braukt ar subsidētu tarifu, norāda Strautiņš.
„Swedbank” prognoze ir vien ap 0,5%. Tā ir ļoti laba ziņa mājsaimniecībām, jo nozīmē, ka neto algu kāpums gandrīz pilnībā būs arī pieaugums pirktspējā.
Arī SEB bankas analītiķis Edmunds Rudzītis Latvijas Radio pauda, ka deflāciju visvairāk ietekmēja naftas un attiecīgi degvielas cenu kritums. Cenas ietekmēja arī sezonāls cenu samazinājums apģērbiem un apaviem. Nav pazīmes, ka tuvākajā laikā varētu sagaidīt strauju cenu kāpumu.
